Pierādīšana un pierādījumi kriminālprocesā

Abstract

Pierādīšana un pierādījumi ir ikvienas procesuālo tiesību nozares viens no centrālajiem jautājumiem. Faktiski atbilde uz pierādīšanas teorijas četriem jautājumiem (kas ir pierādīšana, kas ir jāpierāda, kam tas ir jādara, kā/kādā līmenī tas jādara un ar ko var pierādīt) lielā mērā ļauj raksturot attiecīgā procesa būtību un nozīmīgākās iezīmes. Lai arī jautājumi par pierādīšanu un pierādījumiem ir plaši pētīts, ir problēmjautājumi, kuri iezīmējās praksē. Pētījuma mērķis - izpētīt pierādīšanas un pierādījumu nozīmi kriminālprocesā, konstatējot problēmjautājumus tiesiskajā regulējumā. Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi: 1) analizēt pierādīšanas institūtu; 2) pētīt pierādījumu jēdzienu un pazīmes; 3) izpētīt pierādījumu veidus kriminālprocesā.

Proving and evidence is one of the central issues of every sector of procedural law. In fact, the answer to the four questions of the theory of proving (what is proving, what must be proved, who must do it, how/at what level it must be done and in what way it must be done) largely allows the nature and essential characteristics of the process in question to be described. Although the issues of proving and evidence have been widely studied, there are challenges which have been identified in practice. The aim of the study is to examine the importance of proving and evidence in criminal proceedings by identifying issues in the legal framework. The following tasks are set to achieve the goal of the work: (1) analyse the Institute of Proving; (2) study the concept and characteristics of the evidence; (3) investigate the types of evidence in the criminal proceedings.