Lauku diskurss presē latviešu valodā Latvijā (1989-2012)

Abstract

Promocijas darbā analizēts preses veidotais lauku diskurss un tā izmaiņas sociālekonomisko un citu apstākļu ietekmē no 1989. līdz 2012. gadam. Pētījumā aplūkotas laukiem, to iedzīvotājiem un zemniecībai piedēvētās nozīmes, rezultātus skatot nacionālās identitātes un sociālās atmiņas kontekstā. Teorētiskajā daļā izskaidrota lauku un nācijas saikne, nacionālās identitātes, sociālās atmiņas jēdzieni un komunikācijas loma nācijas re-iztēlošanas procesā. Konteksta uztverei darbu papildina latviešu nacionālās identitātes izpratnes, lauku un lauksaimniecības attīstības, mediju vides un tēmas izpētes līmeņa apraksts. Empīriskie dati iegūti ar diskursa vēsturisko analīzi un kvantitatīvo kontentanalīzi, izmantojot gadījuma studiju pieeju. Rezultātu izklāstā preses veidotais lauku diskurss atklāts hronoloģiskā secībā. Lai gan laika gaitā lauku diskursam raksturīga arī lauku deromantizācija un pragmatisks skatījums, lauku romantizācijas diskurss, visspilgtāk iesācies Trešās atmodas perioda presē, caurvij visu pētījuma periodu. To veido emocijās un sociālajā atmiņā, nevis racionālos kritērijos par laukiem, lauksaimniecību un zemniekiem balstīti apgalvojumi un argumenti.

The author of this Doctoral Thesis provides an analysis of a rural discourse that is introduced by the printed media, and its changes within the time of 23 years (1989–2012) due to socioeconomic reasons and other circumstances. The research focuses on the meaning of the farming, countryside and its people represented by the press, by paying attention to the context of national identity and social memory. The theoretical part of this Thesis offers an explanation of the link between countryside and nation, and theories regarding national identity, social memory and the role of communication in the process of re-imagination of nation. The author also provides a comprehensive description of Latvian national identity conception, the development of the countryside and agriculture, media environment and the former research results of this topic for a better understanding of the context. The empirical data are gathered by multiple-case study approach using discourse historical analysis and the quantitative content analysis. The results are revealed in a chronological sequence on the basis of a thorough analysis of contradictory discourse pairs. Although in length of time rural discourse obtained characteristics of deromantization and pragmatic, the contrary discourse of countryside romantization, most notably begun during the Third national awakening, interweaves the entire study period. It consists of statements and arguments about countryside, farmers and agriculture based on emotions and social memory rather than rational criteria.