Search
Now showing items 41-47 of 47
Valmieras ūdensapgādes Arukilas-Burtnieku horizonta ūdens ķīmiskais sastāvs un tā medicīniski ģeoloģiskā interpretācija
(Latvijas Universitāte, 2010)
Bakalaura darba pētījums ir jaunā zinātnes nozarē - medicīnas ģeoloģijā un sagatavotā darba mērķis ir saprast un skaidrot apkārtējas vides ietekmi uz cilvēka veselību, ņemot vērā, ka tādi dabiskās vides elementi kā gaiss ...
Smilšaino nogulumu filtrācijas koeficienta un granulometriskā sastāva sakarības
(Latvijas Universitāte, 2010)
Bakalaura darbā „Smilšaino nogulumu filtrācijas koeficienta un granulometriskā sastāva sakarības” ir veikti smilšaino nogulumu filtrācijas koeficientu un granulometriskā sastāva pētījumi, trīs smilts – grants atradnēs un ...
Mālaino grunšu blīvuma, mitruma un porainības koeficienta izmaiņu likumsakarības atkarībā no dziļuma
(Latvijas Universitāte, 2010)
Bakalaura darbā „ Mālaino grunšu blīvuma, mitruma un porainības koeficientu izmaiņu likumsakarības atkarībā no dziļuma” tiek pētītas mālainās gruntis. Darbs izstrādāts Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu ...
Famenas laikmeta sākuma bruņuzivis Bothriolepis Skotijā un Austrumeiropā
(Latvijas Universitāte, 2010)
Bakalaura darbā izstrādāts vēlā devona bruņuzivs Bothriolepis jeremejevi Rohon morfoloģiskais apraksts. Tas balstīts uz liela apjoma iepriekš neaprakstītu paleontoloģisko materiālu, kā arī 2009. gada lauka darbos iegūto ...
Lucavsalas hidroģeoloģiskie apstākļi
(Latvijas Universitāte, 2010)
Pētījumā atspoguļotas gruntsūdens līmeņa izmaiņas Lucavsalā, balstoties uz autores mērījumiem un publicētās un nepublicētās literatūras avotiem. Tika noteikts kvartāra ūdens horizonta un virszemes ūdeņu ķīmiskais sastāvs, ...
Gruntsūdens ķīmiskais sastāvs Cenas tīrelī un Kašķu purvā
(Latvijas Universitāte, 2010)
Daudzi pētījumi un literatūras avoti vēsta, ka atkarībā no purvu barošanās veida (atmosfēras nokrišņi un pazemes ūdens) ir atkarīgs to tips un paleobotāniskais sastāvs. Turklāt barošanās veids ir tas, kas nosaka purvu ūdeņu ...
Vidusdevona un augšdevona robežslāņkopas smilšakmeņu pēcsedimentācijas izmaiņas Kurzemē
(Latvijas Universitāte, 2010)
Maģistra darbā pētītas devona Arukilas–Amatas svītas sastopamās pēcsedimentācijas izmaiņas Kurzemē. Raksturotas šādas pēcsedimentācijas norises: laukšpata un kvarca reģenerācija, vizlas hidratizācija un kaolinizācija, ...