| dc.description.abstract | Gūžas locītavas endoprotezēšana ir bojātas locītavas komponentu aizvietošana ar mākslīgu endoprotēzi. Visbiežākās indikācijas gūžas locītavas endoprotezēšanai ir osteoartrīts, reimatoīdais artrīts un augšstilba kaula lūzumi. Kad konservatīvā terapija vairs nesniedz efektu, ir jāveic gūžas locītavas endoprotezēšana. Endoprotezēšana dažkārt var rezultēties gan ar pacienta, gan operācijas komplikācijām. Viena no biežākajām ir agrīns endoprotēzes mežģījums ārpus acetabulārās komponentes. Pētījuma mērķis: noteikt, kurš no endoprotēzes acetabulārās komponentes drošās zonas diapazoniem vislabāk samazina mežģījuma risku pacientiem pēc endoprotezēšanas. Metodes: Tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti VSIA ‘’Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas’’ endoprotezēšanas reģistra plānveida gūžas locītavas totālas endoprotezēšanas gadījumi ar cementa acetabulārajiem komponentiem laika posmā no 2012.gada septītā Februāra līdz 2020.gada septītajam Maijam. Darba izstrādes laikā tika apskatīti 2865 pacienti, kam veiktas totālas gūžas locītavas endoprotezēšanas operācijas, no kuriem tika atlasīti 1117 pacienti, kas dzīvo Rīgā un Rīgas rajonā, un, kā primārā diagnoze tika uzstādīts OA. Kopumā, pētījumā tika analizēti 756 pacienti, bet izslēgti 2109 pacienti, kas neatbilda iekļaušanas kritērijiem. Rezultāti: Kopumā pētījumā tika apkopoti dati par 756 pacientiem no 2012.gada septītā Februāra līdz 2020.gada septītajam Maijam, kuriem tika veikta plānveida gūžas locītavas endoprotezēšana. No tiem 539 (71%) ir sievietes un 217 (28%) ir vīrieši. Vidējais pacientu vecums 71 gads (SD 8,1 gads). Jaunākais pacients, kam tika veikta endoprotezēšana ir 29,3 gadus jauns, savukārt vecākajam pacientam ir 90,5 gadi. Visvairāk operācijas tikai veiktas 2015.gadā 175 (23,1%). 2016.gadā tika veiktas 152 (20,1%), 2017.gadā 124 (16,4%), 2018.gadā 155 (20,5%), 2019.gadā 107 (14,2%) operācijas. 2020.gadā tika veiktas 2,9% jeb 22 operācijas. Vidmera un Levinneka drošās zonas intervālos kopā tika implantētas 580 acetabulārās komponentes, no tām 54 (7,4%) tika implantētas Vidmera drošās zonas diapazonā, bet pārējās 526 (69,7%) tika implantētas Levinneka drošās zonas diapazonā. Tikai 1 gadījumā, 3 mēnešu laikā pēc operācijas, ir novērots mežģījums, t. i., 0,1%, kā arī 753 gadījumos, kas sastāda 99,6%, mežģījums netika novērots. Secinājumi: Gūžas locītavas EP acetabulārā komponente Levinneka drošajā zonā (69,7%) tiek implantēta biežāk nekā Vidmera drošajā zonā (7,4%). EP agrīns mežģījums tika novērots vienā gadījumā, kurā acetabulārā komponente bija implantēta Levinneka drošās zonas diapazonā. Pacientu skaita un agrīno gūžas locītavas endoprotēzes mežģījumu trūkuma dēļ iespējamos riska faktorus nevarēja izvērtēt. Pētījumu ir nepieciešams turpināt ar lielāku pacientu skaitu. | |
| dc.description.abstract | Hip replacement is a replacement of damaged joint components with artificial endoprosthesis. The most common indications for arthroplasty of the hip are osteoarthritis, rheumatoid arthritis, and femur fractures. When conservative therapy no longer is effective, hip-joint arthroplasty must be performed. Arthroplasty is associated with both patient and surgical complications. One of the most common is early endoprosthesis dispositions outside the acetabular component. The aim of the study is to determine which of the safe range of the endoprosthesis acetabular component best reduces the risk of dislocation in patients after total hip arthroplasty. Methods: A retrospective study was carried out which included cases of total arthroplasties of the “Traumatology and orthopaedics Hospital” Arthroplasty Register with cemented acetabular components of the total hip joint arthroplasty from seventh February 2012 to seventh May 2020.Total number of 2865 patients undergoing total hip replacement surgery was surveyed, of which 1117 patients living in the district of Riga and Riga city with primary diagnosis osteoarthritis were selected. Overall 756 patients were included and analysed in this study and 2109 patients who didn’t match the inclusion criteria were excluded. Results: Overall, the study pooled data on 756 patients from seventh February 2012 to seventh May 2020 who underwent elective hip arthroplasty. Of these, 539 (71%) are women and 217 (28%) are men. The average age of patients is 71 years (SD 8.1). The youngest patient undergoing arthroplasty is 29.3 years old while the oldest patient is 90.5 years old. Largest amount of surgical operations was carried out in 2015 at 175 (23.1%). In 2016 152 (20.1%) were carried out, 124 (16.4%) in 2017, 155 (20.5%) in 2018, 107 (14.2%) operations in 2019. In 2020 2.9% or 22 operations. A total of 580 acetabular components were implanted at the safe zone intervals of the Vidmer and Levinnek, of which 54 (7.4%) were implanted in the safe zone range of Vidmer, while the other 526 (69.7%) were implanted in the safe zone range of Levinnek. In only 1 case, during the 3 months following the operation, a dislocation has been observed, i.e. 0.1%, In 753 cases, representing 99.6%, no dislocation was observed. Conclusions: The acetabular component of the hip joint EP in the safe area of Levinnek (69.7%) is implanted relatively more frequently than in the safe zone of Vidmer (7.4%). Early dislocation was observed in one case where acetabular component was implanted within the safe zone of Levinnek. The potential risk factors could not be evaluated due to the lack of necessary amount of patients and early hip dislocations. The study needs to be continued with a higher number of patients. | |
