IZZIŅAS DARBĪBAS ATTĪSTĪBA JAUNĀKĀ PIRMSSKOLAS VECUMA BĒRNIEM

Abstract

Bakalaura darbs izstrādāts ar mērķi pētīt pedagoģiskā darba organizēšanas īpatnības un pedagoģiskos paņēmienus jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu izziņas darbības sekmēšanai. Darbs sastāv no teorētiskās un empīriskās daļas. Teorētiskajā, balstoties uz tādu zinātnieku atziņām kā Ž. Piažē, I. Strazdiņa, P. Tandons & A. Tovars, Ļ. Vigotskis, L. Vengers, A. Ļeontjevs, V. Muhina, S. Čugunova u.c., pētīts izziņas darbības jēdziens un izziņas darbības attīstības likumsakarības jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem. Teorētiskās daļas ietvaros tiek veikts spēkā esošo pirmsskolas izglītības vadlīniju un vēsturiskās versijas, kā arī pirmsskolas mācību programmas jaunākās un vēsturisko versiju salīdzinājums, izdalot aktuālos uzdevumus izziņas darbības veicināšanai. Empīriskajā pētījumā izziņas darbības sekmēšanai tika izmantots metožu komplekss, tai skaitā eksperimentēšana, novērošana, radošā darbība (vizuālā māksla, konstruēšana), sižetiskās lomu rotaļas, didaktiskās rotaļas un projekti. Sasniegtie rezultāti ļāva apstiprināt hipotēzi „jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu izziņas darbība tiek veiksmīgi sekmēta, ja pedagoģiskajā procesā bērniem tiks dota iespēja eksperimentos un vērojumos gūtās atziņas paust praktiski zīmējumos un konstruktīvajā darbībā”. Pēc ilgstoša pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējuma pārtraukuma bērniem ir vērojams izziņas aktivitātes regress, ievērojami samazinājusies pētnieciskās darbības patstāvība, grūtības koncentrēt uzmanību, uztvert jauno, kas liecina par to, ka jaunākajā pirmsskolas vecumā bērnu izziņas darbības attīstība ir mērķtiecīgi jāvada, bērnu apgūtās prasmes un priekšstati var nebūt noturīgi. Pētījuma noslēgumā izstrādāti ieteikumi pirmsskolas skolotājiem par izziņas darbības sekmēšanu jaunākā pirmsskolas vecuma bērniem.

The bachelor's thesis has been developed with the aim to find out and study the peculiarities of pedagogical work organization and pedagogical techniques for promoting the cognitive activity of preschool children. The research (work) consists of a theoretical and empirical part. In the theoretical part there has been analyzed quotes of Ž. Piažē, I. Strazdiņa, P. Tandons & A. Tovars, Ļ. Vigotskis, L. Vengers, A. Ļeontjevs, V. Muhina, S. Čugunova and other authors, and has been studied the concept of cognitive activity and regularities of cognitive activity development for pre-school children. Within the theoretical part the current preschool education guidelines and historical versions are made as well as comparison of the latest and historical versions of the pre-school curriculum allocating topical tasksfor the promotion of cognitive activity also. In the empirical study, a set of methods was used to promote cognitive activity, including experimentation, observing method, creative activities (Art, handycrafts, designing), storytelling, role-playing games, didactic games and projects. The results obtained allowed to confirm the hypothesis “the cognitive activity of the youngest preschool children is successfully promoted, if in the pedagogical process children will be given the opportunity to learn from experiments and observations to express their expieience in practical drawings and constructive activity”. After a long break in the attending the pre-school education institutions, the children have a regression of cognitive activity, significantly reduced the independence of research activities, difficulty concentrating, perceive the new that testifies to that the development of cognitive activity must be purposefully managed, children’ s skills and perceptions may not be sustanable. The research concludes with recommendations for pre-school teachers on the promotion of cognitive activities for young children of pre-school age.