Darba aizsardzības prasību tiesiskais ietvars, veicot attālināto darbu ārpus darba devēja telpām

Abstract

Maģistra darbā autore pēta aktuālas nodarbinātības formas – attālinātā darba juridisko problemātiku. Autore analizē spēkā esošo darba tiesību normu pietiekamību un piemērojamību gadījumos, kad darbs tiek veikts ārpus uzņēmuma telpām jeb attālināti. Tiek aplūkota darbinieka un darba devēja vienošanās juridiskā forma un tās saturs, kuras mērķis ir gan radīt pietiekamu pamatu darba veikšanai attālināti, gan nodrošināt kvalitatīvu līguma pušu tiesību aizsardzību attālinātā darba laikā. Maģistra darbā tiek padziļināti pētīta darba devēja atbildība par attālinātā darba veicēja darba drošību un veselības aizsardzību. Lai izceltu problemātiku – autore aplūko metodes jeb pieejas un risinājumus darba līguma pušu atbildības realizēšanai un vērtē to piemērotību regulējuma mērķa sasniegšanai. Pētījuma ietvaros autore secina, ka attālinātā darba formas plaša pielietošana Latvijā uzsākta salīdzinoši nesen. Tas aktualizē atbilstošas tiesu prakses, kas atvieglotu darba tiesību normu iztulkošanu, trūkumu. Tādēļ autores veiktā izpēte balstīta uz šobrīd aktuāliem publiskiem un privātiem dokumentiem: Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktiem, sociālo partneru izstrādātām vadlīnijām un darba devēju praktisko pieredzi, pielāgojot savu darba procesu regulējumu. Autore secina, ka šobrīd spēkā esošie normatīvie akti un to interpretācija praksē nesniedz pietiekamu tiesisko noteiktību ne attālinātā darba devējiem, ne nodarbinātajiem darba aizsardzības prasību īstenošanā. Maģistra darba pētījums iezīmē spilgtas pretrunas, kur no vienas puses darbiniekam ir pienākums sadarboties ar darba devēju darba aizsardzības prasību nodrošināšanai, taču no otras, ņemot vērā privātās dzīves neaizskaramību, darbiniekam ir tiesības atteikt iespēju darba devējam izpildīt tam uzlikto pienākumu par attālinātā darba vietas darba vides risku novērtēšanu un uzraudzību.

In this Master's thesis, the author is researching current problems of a specific employment form - remote work. The author analyzes sufficiency and applicability of the current labor law norms when the work is performed outside the company's premises or remotely. The thesis evaluates legal form of the agreement between the employee and the employer as well as its content, which both must create sufficient basis for performing work remotely and ensures high-quality protection of the rights of the parties to the contract during telework. Master's thesis particularly address employer's responsibility for the safety and health protection of the teleworker. To highlight the problems - the author examines methods and solutions for the realization of the responsibility of the contractual parties and evaluates their suitability for achieving the regulatory goal. The study concludes that widespread use of the form of telework in Latvia has started relatively recently. It highlights lack of relevant case law that would facilitate modern interpretation of labor law. Therefore, the author's research is based on currently relevant public and private documents: the legislation of the Republic of Latvia and the European Union, guidelines developed by the social partners and the practical experience of employers in adjusting the regulation of work processes. The author concludes that current regulatory documents and their applied interpretation do not provide sufficient legal certainty for either employers or employees when applying standard labor protection requirements. It is vividly illustrated by the contradiction, where on the one hand the employee is obliged to cooperate with the employer to ensure labor protection requirements, but on the other hand, considering privacy, the employee has right to refuse the employer’s risk assessment and monitoring.