ES konkurences tiesību regulējums un pierādīšanas standarts aizliegtu vienošanās lietās, kurās izmantota cenu veidošanas algoritmu programmatūra

Abstract

Eiropas Komisija ir paudusi uzskatu, ka Eiropas Savienībā tiesību regulējumam ir jābūt vienādam, “likvidējot jebkādu mākslīgu nošķīrumu starp tradicionālo un digitālo tirgu”. Šis maģistra darbs pētī jautājumu, vai Eiropas konkurences tiesības paredz iespēju pierādīt aizliegtas vienošanās, karteļa esamību tad, ja tiek izmantoti viedie cenu algoritmi un nav pierādījumu par tradicionālu komunikāciju starp tirgus dalībniekiem. Analizējot judikatūru par LESD 101 (1) punktu, īpaši pievēršoties lietām, kurās pierādījumi vākti e-vidē, tiek secināts ar kādiem ierobežojumiem būtu jāsastopas izmeklējošajai iestādei, piemēram, EK, mēģinot pierādīt tāda karteļa esamību, kas darbojas uz algoritmu pamata. Secināts, ka ir atšķirība starp tradicionālo un ar algoritmu programmatūrām saistīto pierādījumu tiesiskajā nozīmībā un izmantojamībā.

European Commission has expressed the goal that the EU legal regime should be the same “eliminating any artificial division between traditional and digital markets”. This Master Thesis explores the issue whether the EU competition law treats evidence of cartel agreements the same in both markets. The research question is set as follows: whether the standard of proof in the European Courts in cases where pricing algorithms are used to facilitate collusive agreements permits proving collusion without direct communication between competitors. After analysis of permissibility of evidence under Article 101 (1) TFEU and the relevant case law conclusions are drawn about limits that the EC is likely to encounter when trying to prove collusive agreements based on algorithmic evidence solely.