Publiskā iepirkuma piemērošanas īpatnības un problemātika Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likuma ietvaros

Abstract

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma regulējumu iepirkumu veikšanai piemēro šaurs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju loks, kurā ietilpst virs 200 komersantiem , no kuriem aptuveni 70 ir ar duālo raksturu , jo tie piemēro gan Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumu, gan Publisko iepirkumu likumu . Minētie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji darbojas īpaši svarīgās un stratēģiskās tautsaimniecības nozarēs kā gāzes apgādes, siltumapgādes, elektroenerģijas apgādes, transporta pakalpojumu un citās ne mazāk svarīgās jomās. Līdz šim kopumā netika pētīts Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma iepirkuma process un ar to saistītās īpatnības un problēmas, salīdzinot to ar Publisko iepirkumu likuma iepirkuma veikšanas procesu. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likums neregulē vai formāli regulē daudzus jautājumus, kas ir fundamentāli svarīgi, lai nodrošinātu no likuma izrietošo atklātības, vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma un brīvas konkurences principu ievērošanu. Darba mērķis ir izanalizēt sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu veikšanas būtību, tā no Publisko iepirkumu likuma atšķirīgo dabu, tam raksturīgās īpatnības un problēmjautājumus un piedāvāt to risinājumus. Mērķa sasniegšanai darbā ir pētīta publiskā iepirkuma regulējuma attīstība, normatīvo aktu īpatnības un to praktiskā izmantošana. Pētījumā tiek analizēti problēmjautājumi saistībā ar līgumcenu robežām un likuma piemērošanas sākumrobežu, iepirkuma komisijas darbību, zemsliekšņu iepirkumiem un piekļuves nodrošināšanu zemsliekšņu iepirkumu dokumentiem, kvalifikācijas sistēmām un citiem jautājumiem, sniedzot iespējamos risinājumus. Darba rezultātā tiek secināts, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumam ir nepieciešami būtiski uzlabojumi, lai novērstu nesamērīgas atšķirības no Publisko iepirkuma likuma regulējuma, novērstu līdz šim praksē konstatētos problēmjautājumus, kā arī novērstu favorītisma un interešu konflikta pazīmes sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju veiktajos iepirkumos. Atslēgvārdi: iepirkumi, zemsliekšņu iepirkumi, iepirkuma procedūras, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, pasūtītāji, iepirkuma komisija, Iepirkumu uzraudzības birojs, favorītisms, interešu konflikts

The regulation of the Law On the Procurement of Public Service Providers is applied for procurement by a narrow circle of public service providers, which include over 200 merchants, of which about 70 are of a dual nature, as they apply both the Law On the Procurement of Public Service Providers and the Law on Public Procurement. These public service providers operate in highly important and strategic sectors of the economy, such as gas supply, heat supply, electricity, transport services and other equally important areas. Until now, the procurement process related to the Law On the Procurement of Public Service Providers, as well as the related and related peculiarities and problems have not been studied in general, comparing it with the procurement process of the Law on Public Procurement. The Law On the Procurement of Public Service Providers does not regulate or regulates formally many issues that are fundamentally important for ensuring compliance with the statutory principles of transparency, equality, non-discrimination and the principles of free competition arising from the law. The aim of the research is to analyze the essence of procurement of public service providers, their different nature, in contrast to the Law on Public Procurement, their specific characteristics and problems, and propose solutions. In order to achieve the goal, the author of the research has studied the development of regulation of public procurement, the peculiarities of regulatory acts and their practical application. The research analyzes issues related to contract price limits and the initial enforcement of the law, the work of the procurement commission, low-threshold procurement and the provision of access to low-threshold procurement documents, qualification systems and other issues, it also proposes possible solutions. As a result of the work, it was concluded that the Law On the Procurement of Public Service Providers needs significant improvements in order to eliminate disproportionate differences from the regulation of the Law on Public Procurement, to eliminate the issues identified so far in practice, as well as to eliminate signs of favoritism and conflict of interest in public service providers. Keywords: procurement, low-threshold procurement, procurement procedures, public service providers, customers, procurement commission, Procurement Monitoring Bureau, favoritism, conflict of interest.