Tradicionālās kultūras elementi, t.sk. Gadskārtu ieražu svētki, sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu programmās

Abstract

Bakalaura darbs “Tradicionālās kultūras gadskārtu ieražu svētki, to elementi sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu programmās” ir aktualitāte ne tikai izglītības tālākā attīstībā, bet arī politiski – valstiskā mērogā, domājot par Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju identitātes un piederības valstij apziņu. Darbā tiek meklētas atbildes uz problēmjautājumiem: vai tradicionālās kultūras mantojums – gadskārtu ieražu svētki, to elementi joprojām ir aktuāli mūsdienu mācību iestādēs un kādā formā būtu jāapgūst šis mantojums pedagoģiskajā procesā, kādi apstākļi to veicina vai kavē; kāda loma tradīciju apguvē ir mācību priekšmetu programmām, pedagogu pasaules uzskatam un videi – apstākļiem, kuros svētki tiek vai netiek organizēti. Darbā tiek analizēta teorētiskā literatūra, dažādu programmu varianti un autores empīriskā pieredze, veikts triangulārs jeb jaukts pētījums, integrējot kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, datus apstrādājot ar SPSS (Statistical Package for Social Science) programmu un nereaktīvo – kontentanalīzes metodi. Pēc secinājumu apkopošanas darbā tiek modelēta integrēta mācību programmas struktūra, kuras pamatā ir tradicionālās kultūras sistēmiska un pēctecīga izziņa.

The work of the bachelor's “Celebration of traditional cultural anniversary customs, their elements in primary and primary school curricula” is a spotlight not only in the further development of education, but also politically nationally, thinking about the identity of residents living in Latvia and the country of affiliation. The work looks for answers to the challenges: whether the traditional cultural heritage – festival of anniversary customs, its elements remain relevant in modern learning institutions and how this heritage should be acquired in the pedagogical process, what conditions encourage or hinder it; the role played by educational programmes, the worldview of teachers and the environment in learning traditions. in which festivities are or are not organised. The work analyses theoretical literature, variable programme options and author empirical experience, a triangular study has been carried out, integrating qualitative and quantitative methods, processing data with the SPSS programme and the nonreactive, concessional method. After collecting conclusions, the work shall model an integrated curriculum structure based on systemic and post-productive knowledge of traditional culture.