Pēcpadomju paaudzes (latviešu un krievvalodīgo) sociālās atmiņas ietekme uz savstarpējo komunikāciju

Abstract

Maģistra darba mērķis ir atklāt, kā sociālā atmiņa ietekmē savstarpējo komunikāciju pēc-padomju paaudzē, kurai pieder Latvijā dzīvojošie latvieši un krievvalodīgie, kuri dzimuši 1991. gadā un pēc tā. Darba teorētiskajā daļā tiek aplūkotas sociālās atmiņas pētniecība, kā arī traumas, paaudžu, starpkultūru komunikācijas, identitātes, komunikācijas identitātes teoriju koncepti. Pētījuma datu kopu veido 23 strukturētās intervijas. Datu apstrāde veikta ar kvalitatīvās kontentanalīzes palīdzību. Darba nobeigumā ir secināts, ka pēc-padomju paaudze uztver sarežģīto 20. gs. sociālo atmiņu daudz vieglākā formā, tā iemesla dēļ, ka šos laikus nav piedzīvojuši. Sociālā atmiņa nav noteicošais faktors starpkultūru komunikācijā un attiecībās, šo paaudzi raksturo mūsdienīgāks un atvērtāks redzējums uz attiecību veidošanu/uzturēšanu.

The aim of the master’s thesis is to find out how social memory affects mutual communication for the post-Soviet generation (Latvians and Russian-speakers) living in Latvia, born in 1991 and after this year. The theoretical part of the work deals with the social memory research, as well as the concepts of trauma, generation, intercultural communication, identity, communication identity theories. The study dataset consists of 23 structured interviews. Data processing is performed with the help of qualitative content analysis. The research shows that the post-Soviet generation perceives the complex of the 20th century social memory in a much lighter form, for the reason that these times have not been experienced. Social memory is not a determining factor in intercultural relations and communication, this generation is characterized by a more modern and open vision of building/maintaining relationships.