Show simple item record

dc.contributor.advisorStrika, Evija
dc.contributor.authorĻaščenko, Inese
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
dc.date.accessioned2021-02-11T02:01:55Z
dc.date.available2021-02-11T02:01:55Z
dc.date.issued2021
dc.identifier.other80251
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/53996
dc.description.abstractStigma un stigmatizācija visā pasaulē ir aktuāla problēma jau kopš neatminamiem laikiem. Īpaši smaga stigmatizācija skar cilvēkus ar psihiskām saslimšanām. Un lai gan, garīgās veselības ārstēšanas un pakalpojumu kvalitāte un efektivitāte pēdējo 50 gadu laikā ir krietni uzlabojusies, terapeitiskās revolūcijas psihiatrijā līdz šim nav spējušas mazināt stigmu. Stigmas postošā ietekme kavē kvalitatīvu un savlaicīgas ārstēšanas iespējas un mazina iespēju, ka sirgstošais saņems atbilstošu aprūpi. Ir skaidrs, ka aizspriedumiem var būt postošas sekas (Shrivastava A., Johnston M & Bureau Y., 2012). Stigmatizācijai var būt kaitīgas sekas gan objektīvai, gan subjektīvai dzīves kvalitātei. Savu problēmu attiecināšana uz garīgu slimību ir saistīta ar samazinātu subjektīvo. Personas ar garīgās veselības problēmām bieži tiek sociāli noraidītas, kas var negatīvi ietekmēt viņu pašsajūtu kopumā un it īpaši viņu pašcieņu (van Zelst C, 2009). Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai Latvijas sabiedrībā pastāv stigmatizācija attiecībā pret vispārējām mentālās veselības problēmām, šizofrēnijas un depresijas pacientiem un, vai pastāv atšķirtības starp šizofrēnijas un depresijas izraisīto stigmu. Bakalaura darbā pētījuma izlasi veido 108 ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji, latviski runājoši no 18 – 60 gadu vecumam. Kā instrumentārijs tika izmantotas divas aptaujas – Apstiprināta un paredzama stigmas aptauja (Endorsed and Anticipated Stigma Inventory (EASI) (Vogt D, et.al., 2013)) un autores modificētā izveidotā aptauja saistībā ar priekšstatu par šizofrēnijas un depresijas slimniekiem un slimību ārstēšanas iespējām. Stigmas aptauju Latvijā tulkojusi darba autore. Veiktajā pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka pastāv statiski nozīmīgas atšķirības starp depresijas slimību un tās ārstēšanas un šizofrēnijas slimību un tās ārstēšanas vērtējumiem, tas liecina to, ka cilvēki kuri sirgst ar šizofrēniju saskaras ar lielāku stigmatizācijas daudzumu sabiedrībā, tāpat tika noskaidrots, ka pastāv nozīmīgas saistības starp mainīgajiem lielumiem - sabiedrības uzskatiem par vispārējās mentālās veselības problēmām, uzskatiem par šizofrēniju un tās ārstēšanas iespējām un uzskatiem par depresiju un tās ārstēšanas iespējām. Atslēgas vārdi: Stigma, stigmatizācija, pašstigma, mentālās slimības, šizofrēnija, depresija.
dc.description.abstractStigma and stigmatization has been a topical issue since bygone times. Individuals diagnosed with psychiatric disorders are prone to especially heavy stigmatization. Despite the fact that mental health treatment and service quality and effectiveness has been improved significantly for the last 50 years, therapeutic revolutions in psychiatry couldn`t have diminished the stigma. The destructive effect of the stigma hinders the quality of and timely treatment possibilities, lowering the possibility that patient would receive appropriate treatment. It is clear that prejudices can have destructive outcomes (Shrivastava, Johnston & Bureau, 2012). Stigmatization can have a detrimental effect both on objective and subjective quality of life. Correlation of own problems with mental disease is linked to lowered subjective. Individuals with mental health issues are often socially rejected. That can negatively impact their wellbeing in general, especially their self-esteem (van Zelst C, 2009). The goal of the bachelor`s thesis was to clarify whether stigmatization towards general mental health issues, patients diagnosed with schizophrenia and depression, exists in Latvia, and whether there are differences between schizophrenia and depression provoked stigma. Thesis` research selection is comprised of 108 economically active Latvian citizens, Latvian speaking, aged 18 to 60 years. Two surveys were used as an apparatus – Endorsed and Anticipated Stigma Inventory (EASI) (Vogt D, et.al., 2013), as well as author`s modified created survey regarding concept of patients diagnosed with schizophrenia and depression and disease treatment possibilities. Stigma survey was translated by the thesis author. Acquired results of the research indicate that there are statically significant differences between depression and its treatment and schizophrenia and its treatment valuations, it implies that persons suffering from schizophrenia are faced with bigger amount of stigmatization in society. Also it was clarified that there are significant ties between the variables – society views on general mental health issues, views on schizophrenia and its treatment possibilities as well as views on depression and its treatment possibilities. Keywords: stigma, stigmatization, self-stigmatization, mental health issues, schizophrenia, depression.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectPsiholoģija
dc.subjectStigma
dc.subjectStigmatizācija,
dc.subjectPašstigma
dc.subjectMentālās slimības
dc.subjectŠizofrēnija
dc.titleMentālu slimību stigmatizācija un stigma attiecībā pret šizofrēnijas un depresijas pacientiem
dc.title.alternativeSocial Stigma of Schizophrenia and Depression
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record