Līdzjūtības pret sevi saistība ar depresijas iezīmēm

Abstract

Mūsdienās depresija ir atzīta par izplatītāko no visiem psihiskajiem traucējumiem. Savukārt līdzjūtība pret sevi ir daudzsološs psiholoģisks jēdziens (koncepts), kas kļuvis par svarīgu konstruktu cilvēka psihiskās veselības pētījumos, kas veicina pozitīvas izmaiņas cilvēka psihē un darbībā. Sakarā ar to šī bakalaura darba mērķis bija identificēt iespējamo savstarpējo saikni līdzjūtības pret sevi līmeņa un depresijas iezīmju starpā, kā arī identificēt tos līdzjūtības pret sevi skalas komponentus, kas, visticamāk, varētu paredzēt depresijas simptomu samazināšanos neklīniskā izlasē. Pētījumā piedalījās 251 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 21 līdz 75 gadiem (M= 37; SD=8,9). Respondentu sadalījums pēc dzimumiem: sievietes n=198 (78,9%), bet vīrieši n=53 (21,1%) Lai izpildītu izvirzītos uzdevumus, bakalaura darba rakstīšanas laikā tika izmantoti divi rīki: Līdzjūtības pret sevi skalа (Self-Compassion Scale, SCS, Neff, 2003a, latviešu valodā adaptējusi Tamsone, 2015) un Epidemioloģijas pētījumu centra depresijas skala (Center for Epidemiologic Studies Depression Scale (CESD-R) (Eaton et al., 2004, laviešu valodā adaptējušas Bērtule un Melne, 2018). Iegūtie rezultāti apstiprina korelācijas esamību starp līdzjūtību pret sevi un depresijas iezīmēm. Savukārt atsevišķu līdzjūtības pret sevi skalas komponentu analīze ļauj spriest par sevis kritizēšanu kopā ar norobežošanos kā par prediktoriem (prognozētājiem), kas lielākā mērā var prognozēt depresijas iezīmju pieaugumu.

Nowadays depression is recognized as the most common of all mental disorders. Self -Compassion, on the other hand, is a promising psychological concept that has become an important construct in human mental health research that promotes positive change in the human psyche and functioning. Therefore, the aim of this bachelor's thesis was to identify a possible correlation between the level of self-compassion and the signs of depression, as well as to identify those components of the Self-compassion scale that are likely to predict a reduction in depressive signs in a non-clinical sample. 251 Latvian residents aged 21 to 75 years participated in the study (M = 37; SD = 8.9). Distribution of respondents by gender: women n = 198 (78.9%) and men n = 53 (21.1%) To accomplish the tasks set in the course of writing the bachelor's work, two tools were used: the Self-Compassion Scale (SCS, Neff, 2003a, adapted to Latvian by Tamsone, 2015) and the Center for Epidemiological Studies Depression Scale (CESD-R) (Eaton et al., 2004, adapted to Latvian by Bērtule and Melne, 2018). The results obtained confirm the existence of a correlation between self-compassion and signs of depression. In turn, statistical regression analysis of individual components of the self-compassion scale allows to judge self-judgment together with isolation as main predictors of the increase in signs of depression.