Sekundārās traumas, stresa pārvarēšanas stratēģiju un aizstājošās posttraumatiskās izaugsmes saistības krīzes tālruņa konsultantiem

Abstract

Aizvien vairāk pētījumu tiek veltīti palīdzošajām profesijām, un pievērsta lielāka uzmanība tam, kādu iespaidu trauma var atstāt arī uz tiem cilvēkiem, kas sniedz atbalstu traumu upuriem. Bakalaura pētījuma darba mērķis ir noskaidrot, vai pastāv savstarpējas saistības starp trīs konstruktiem - sekundāro traumu, stresa pārvarēšanas stratēģijām un aizstājošo posttraumatisko izaugsmi - krīzes un atbalsta tāruņa konsultantu izlasē. Pētījumā piedalījās 58 krīzes konsultanti vecumā no 20 līdz 75 gadiem (M=39,81; SD=10,13), no kuriem 5 bija vīrieši (8,6%) un pārējās sievietes (n=53 vai 90,4%) ar dažādu nostrādāto stundu skaitu pie krīzes tālruņa (20-5280h). Datu ievākšanai tika izmantotas trīs latviski adaptētas aptaujas: Profesionālās dzīves kvalitātes skala (ProQOL), Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (COPE) un Pēc-traumas izaugsmes aptauja (PGI), kā arī aptauja demogrāfisko un papildu datu iegūšanai. Apkopotie rezultāti norāda, ka šajā pētījumu izlasē nav vērojamas statistiski nozīmīgas saistības starp sekundāro traumu un aizstājošo posttraumatisko izaugsmi, un nostrādāto stundu skaitu. Taču ir vērojamas vājas vai vidēji ciešas saistības starp atsevišķām stresa pārvarēšanas stratēģijām un konsultantu vecumu ar sekundāro traumu un aizstājošo posttraumatisko izaugsmi.

More and more research focuses on helping professions with more attention to the impact that trauma can have on those who support victims. The purpose of this study is to examine the relationship between secondary trauma, coping strategies and vicarious post-traumatic growth among crisis line consultants. The sample consists of 58 consultants, of which 53 (90,5%) were women, aged from 20 to 75 years (M=39,81; SD=10.13), worked 20 to 5280 hours on the Crisis phone line. The study uses three research instruments to collect data: Professional Quality of Life Scale (ProQOL), Coping Orientation to Problem Experienced Inventory (COPE) and Post-traumatic Growth Inventory (PGI) and a survey for getting demographic and additional data. The results indicate no statistically significant relationships between secondary trauma and vicarious post-traumatic growth and the number of hours worked on the Crisis phone line in this sample. There is a weak or medium-tight relationship between coping strategies and the consultant's age with secondary trauma and vicarious post-traumatic growth.