Tēva piesaiste ar saviem vecākiem bērnībā saistībā ar pašreizējām tēva-bērna piesaistes attiecībām

Abstract

Tēva-bērna piesaistes attiecības ir maz pētīts lauks psiholoģijā, lielākajai daļai pētījumu šajā jomā ir par mātes-bērna piesaistes attiecībām. Šajā pētījumā, Latvijas izlasē, tika aptaujāti 50 tēvi, kuriem ir bērns 4-12 gadu vecumā. Šie tēvi aizpildīja Attiecību aptauju (Relationship Questionnaire, Bartholomew & Horowiz, 1991), kuru rezultāti atspoguļo tēva piesaistes stilu, un Vecāku audzināšanas pieeju aptauju (Block’s Child Rearing Practices Report; Block, 1980), lai noskaidrotu tēva audzināšanas pieejas. Šajā pētījumā tēva izrādītais emocionālais siltums savā audzināšanas pieejā tiks lietots kā norāde uz pozitīvām piesaistes attiecībām ar saviem bērniem. Tika veikta datu korelāciju analīze. Drošās piesaistes rādītāji korelēja ar emocionālā siltuma skalas rādītājiem, apstiprinot pētījuma hipotēzi, ka uzrādīsies pozitīva saistība starp tēva drošās piesaistes stila izteiktību un emocionālā siltuma izteiktību audzināšanas pieejā.

Father-child attachment relationships is a rarely researched topic in psychology as most research in this field mainly focuses on mother-child attachment relationships. Participating in this study was a group of 50 Latvian fathers, who had a child of 4-12 years old. The fathers filled out the Relationship Questionnaire (Bartholomew & Horowiz, 1991), which indicates the fathers’ attachment style and the Parening Practices Questionnaire (Block’s Child Rearing Practices Report; Block, 1980), which indicates the parenting practices. Results from the Emotional warmth scale was used as an indication of the fathers’ positive attachment relationship with their child. A data correlation analysis was done. Secure attachment correlated with the emotional warmth scale data supporting the proposed hypothesis of this study that higher ratings of secure attachment style will report higher ratings on the emotional warmth scale.