Uztvertā stresa, darba-ģimenes konflikta rādītāju saistība ar attālinātā darba biežumu

Abstract

Pētījuma “Uztvertā stresa, darba-ģimenes konflikta radītāju saistība ar attālinātā darba biežumu” mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp uztverto stresu, darba-ģimenes konfliktu un attālinātā darba biežumu. Pētījuma izlase tika veidota pēc brīvprātības principa. Pētījumā piedalījās viena respondentu grupa, vecumā no 25-50 gadiem. Pētījumā piedalījās 53 respondenti (N 53) , tai skaitā 10 (19%) vīrieši un 43 (81%) sievietes. Pētījuma piedalījās respondenti, kuri ir attālinātā darba veicēji un ģimenē viens no vecākiem veic attālināto darbu 35 (66%) gadījumos vai abi vecāki ģimenē veic attālināto darbu 18 (34%) gadījumos. Visās respondentu ģimenēs klātesoši ir bērni. Viens bērns ir 20 (38%) respondentu, divi un vairāk bērni 33 (62%) respondentu. Tika iegūti dati arī par bērnu vecumu: pirmskolas vecuma bērns 11 (21%) respondentam, skolas vecuma bērns 24 (45%) respondentiem, abu vecumu bērni 18 (34%) respondentiem. Pētījuma grupas neveidojas respondentu datos par attālinātā darba biežumu, tie neatbilst normālām sadalījumam, jo iegūtajiem datiem nav liela izkliede un apjoms. Pētījuma grupas veidojas saistībā ar ģimenes struktūru, respondentiem, kuru ģimenēs ir viens vai vairāk bērni, kā arī ņemot vērā bērnu vecumu – pirmskolas, skolas vai abu vecumu bērni. Pētījums veikts atbilstoši kvantitatīvi korelatīva pētījuma dizainam. Pētījuma mērķa sasniegšanai tiek izmantotas četras aptaujas: Demogrāfisko datu aptauja, kas ietvēra jautājumus par respondentu dzimumu, bērnu skaitu ģimenē un bērnu vecumu: pirmskolas vecuma bērns vai skolas vecuma bērns, abu vecumu bērni. Attālinātā darba biežuma mērīšanas aptauja, ietver jautājumus par attālinātā darba stundu skaitu dienā un nedēļā; Uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale; Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983; latviešu valodā adaptējusi Stokenberga, 2010); Daudzdimensionālā darba - ģimenes konflikta skala (Multidimensional Measure of Work-Family Conflict; Carlson, Kacmar, & Williams, 2000; latviešu valodā adaptējusi Zāģere, 2012); Respondenti elektroniski aizpildīja aptaujas anketu, kas sastāvēja no 34 jautājumiem, ietverot sociāldemogrāfisko informāciju, attālinātā darba biežuma mērīšanas aptauju, uztvertā stresa un darba-ģimenes konfliktu aptaujas. Pētījuma rezultātos tika secināts, ka uz izvirzītajiem pētījuma jautājumiem un izvirzītajām pētījuma hipotēzēm starp uztverto stresu un attālinātā darba veikšanas biežumu un starp attālinātā darba biežumu un darba-ģimenes konfliktu, kā arī starp attālinātā darba biežumu un ģimenes struktūru sakarības nepastāv.

The study of the study “Relationship between precepted stress, work-family conflict producers and the frequency of remote work” was to find out what connections exist between perceived stress, work-family conflict, and the frequency of telework. The study was formed on a voluntary basis and they were responding to questionnaire electronically. The study participants were of age from 25 to 50 years old. Respondents who participated in the study formed one group. Fifty-three respondents (N 53) participated in the study, including 10 (19%) men and 43 (81%) women. Respondents who participated in the study were teleworkers of which in 35 (66%) cases, teleworker was one of the parents and in 18 (34%) cases teleworkers were both of parents. All respondents were families with children, of which 20 (38%) respondents had one child only, 33 (62%) respondents had two and more children. Children were dividet in to age groups: 11 (21%) respondents had children of pre-school age, 24 (45%) had children of school-age and 18 (34%) respondents had children of bouth ages groups. The study was performed in acordance with th design of the quantitatively correlated study. Four tools were used to achieve the goal of the proposed study: Demographic data survey, which includes questions about gender, age, number of children in family and children age - preschool child or school age child. Teleworking frequency measurement survey, which includes questions on the frequency of teleworking during the day and week. Perceived stress scale (Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983; adaptation in Latvian by Stokenberg, 2010); Multidimensional Measure of work-family conflict (Carlson, Kacmar, & Williams, 2000; adaptation in Latvian by Zagere, 2012); The results of the study concluded that there is no relationship between perceived stress and the frequency of telework and between the frequency of telework and work-family conflict, as well as between the frequency of telework and family structures.