Savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformu darbības regulējuma problemātika Latvijā.

Abstract

Finanšu tehnoloģiju straujā attīstība radījusi bezprecedenta situāciju, kurā ieguldījumi finanšu instrumentos pieejami ikvienam – nepieciešama vien pieeja internetam un nedaudz naudas. Līdzīgi lielai daļai Eiropas valstu Latvija uz jaunā koncepta finanšu pakalpojumiem nav spējusi reaģēt operatīvi - Latvijas jurisdikcijā pēdējo piecu gadu laikā reģistrēts liels skaits kolektīvās finansēšanas platformu, kas bez atbilstošas licences interesentiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Analizējot spēkā esošos normatīvos aktus un pētot Latvijas savstarpējo aizdevumu platformu tirgu, autore raksturo neviennozīmīgos savstarpējo aizdevumu platformu darbības juridiskos aspektus, kā arī skaidro, salīdzina un izdara secinājumus par iespējamiem risinājumiem Latvijas platformu darbības pielāgošanai spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

The rapid development of financial technologies has caused an unprecedented situation, when investments in financial instruments are accessible to everyone with internet connection and a small amount of money. Like most European countries, also Latvia has failed to swiftly react to the rise of new generation financial services – over the last five years, a rather large number of crowdfunding platforms have been incorporated under the jurisdiction and have started providing investment services without obtaining any kind of license. Through analysing existing laws and regulations, as well as researching the Latvian crowdfunding market, the author describes uncertain legal aspects of adopted crowdfunding models, as well as analyses, compares and discusses various options of amending the operational models of Latvian platforms’ such that they would fall under several existing regulations.