Elektroniskie pierādījumi civilprocesā.

Abstract

Maģistra darba tēma ir "Elektroniskie pierādījumi civilprocesā". Šī tēma ir izvēlēta, jo pasaule turpina virzīties digitālās transformācijas virzienā un 2020. gada notikumi kalpoja par sava veida akseleratoru. Elektroniskā saziņa un elektronisko dokumentu aprite saimnieciskajā un privātajā dzīvē ieņem līderpozīcijas, salīdzinājumā ar fizisku dokumentu apritu un rakstveida līguma slēgšanu. Personas vēlas ātri saņemt un nodot informāciju, ātri noslēgt līgumus, baudīt citas elektroniskās vides priekšrocības. Tā rezultātā, nemazāk svarīgs ir arī drošības apsvērums, ar mērķi, nepieciešamības gadījumā, spēt aizstāvēt aizskartās tiesības arī tiesā. Līdz ar to, elektronisko pierādījumu nozīme arvien aug, turklāt tie var kalpot par izšķirošiem pierādījumiem personu aizskarto tiesību aizsardzībā. Elektronisko pierādījumu izmantošana saistās ar vairākiem izaicinājumiem. Turklāt jāatzīst, ka elektroniskie pierādījumi ir samērā maz pētīti no civilprocesa aspekta. Sagaidāms, ka civilprocesa jomā lietas dalībnieki, izprotot elektronisko pierādījumu nozīmīgumu, arvien vairāk uzdrošināsies tos izmantot civiltiesiska strīda risināšanā. Vienlaicīgi, tiesas drošāk varētu tos attiecināt uz lietu, kā arī tos pieļaut. Savukārt, likumdevējs- izvērtētu kā vēl efektīvāk varētu notikt lietas materiālu apmaiņa starp lietas dalībniekiem un lietas vešana tiesā. Līdz ar to, darba mērķis ir izpētīt elektroniskā formā radīta objekta būtību un tā izmantošanas aspektus tiesā. Pētāmā objekta lokā ietverot- elektroniskā formā radītos objektus, kuri plaši tiek izmantoti starp komersantiem, kā arī fizisku personu iecienītus ikdienas saziņā elektroniskā formā radītus objektus. Darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmajā tiek pētīta elektronisko pierādījumu būtība un to veidi. Otrajā nodaļā elektroniskie pierādījumu tiek analizēti kā pierādīšanas līdzekļi. Darba trešā nodaļa satur pušu pierādīšanas pienākumu un to sadali. Savukārt, svarīgākie aspekti elektronisko pierādījumu izmantošanai tiesā vērtējot elektronisko pierādījumu attiecināmību, pieļaujamību un izprasīšanu ir analizēti darba ceturtajā nodaļā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, autors darbā izmantos analītiskās, salīdzinošās un vēsturiskās pētniecības metodes. Izmantojot salīdzinošo metodi, autors aplūkos un salīdzinās dažādās literatūras avotos paustās atziņas. Analītiskā pētniecības metode tiks izmantota, lai analizētu normatīvo aktu saturu, tiesu spriedumus un atsevišķos gadījumos ārvalsts regulējumu elektronisko pierādījumu jomā. Elektronisko pierādījumu tiesiskā regulējuma izpētes un analīzes rezultātā tika identificētas vairākas normatīvo aktu nepilnības un neprecizitātes, kas nepamatoti kavē un liedz pilnvērtīgi izmantot elektroniskos pierādījumus tiesā, kā arī pilnvērtgi aizstāvēt personu aizskartās tiesības. Darbā identificētajām problēmām tiek piedāvāti risinājumi, kas sasniedzami veicot grozījumus dažādos normatīvajos aktos papildinājumu un precizējumu veidā.

The topic of the Master's Thesis is "Electronic Evidence in Civil Proceedings". This topic has been chosen because the world continues to move towards digital transformation. Electronic communication and electronic document circulation takes leading positions compared to the circulation of physical documents and entries into written contracts. Society wants to receive and transfer information faster, enter into contracts quickly as well as enjoy other electronic environment benefits. Consequently, security considerations are also important so that a person could defend his or her violated rights in the court if situation so requires. Therefore, the importance of electronic evidence is growing, and it can serve as crucial evidence in the protection of the persons’ violated rights. The use of electronic evidence poses a number of challenges. It must also be admitted that electronic evidence has been relatively little studied from the point of view of civil proceedings. In the field of civil proceedings, it is expected that the parties to a case, having become aware of the importance of electronic evidence, will increasingly dare to use it in resolving civil disputes. At the same time, courts would be safer to apply it to cases and to allow it, while the legislator would assess how the exchange of case materials between the parties to a case and handling a case could take place more efficiently. In view of the above, the goal of this Master’s Thesis is to study the nature of electronic evidence and aspects of its use in court. The Thesis consists of four chapters. Chapter 1 examines the nature of electronic evidence and types thereof. Chapter 2 analyses electronic evidence as means of proof. Chapter 3 includes burden of proof and their distribution between parties. The most important aspects of the use of electronic evidence in court, i.e. relevance and admissibility of electronic evidence includes Chapter 4. In order to achieve the goal set, the Author will use analytical, comparative and historical research methods. Using the comparative method, the Author will look at and compare the findings in different literature sources. The analytical research method will be used to analyse the contents of regulatory enactments, court judgments and, in some cases, foreign regulations in the field of electronic evidence. As a result of the research and analysis of the legal regulation of electronic evidence, several shortcomings and inaccuracies of regulatory enactments were identified which unreasonably hinder and prevent the full-fledged use of electronic evidence in the court as well as the full protection of the persons’ violated rights. The Thesis offers solutions to the identified problems which can be achieved by making amendments to various regulatory enactments in the form of additions and clarifications.