Augu sugu daudzveidības izmaiņas pēc augstā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas

Abstract

Bakalaura darbā “Augu sugu daudzveidības izmaiņas pēc augstā purva hidroloģiskā režīma atjaunošanas” apskatīta veģetācijas atbildes reakcija augstajos purvos, kur ar aizsprostiem projekta “LIFE 13 NAT/LV/00578 Prioritāro mitrāju biotopu apsaimniekošana Latvijā” ietvaros veicināta ekosistēmai raksturīgā hidroloģiskā režīma atjaunošanās. Darba mērķis ir noskaidrot gruntsūdens līmeņa stabilizēšanas radīto ietekmi uz veģetāciju piecus gadus pēc atjaunošanas darbiem Sudas-Zviedru un Bažu purvā. Darba izstrādes laikā veikti gruntsūdens līmeņa mērījumi un veģetācijas monitorings, kā arī izmantoti iepriekšējo gadu laikā projektā uzkrātie dati. Darbs balstās uz jau esoša projekta bāzes, sniedzot ilgtermiņa datus, tādēļ padziļināti analizētas abas pētītās teritorijas: Sudas-Zviedru purvs Gaujas nacionālajā parkā un Bažu purvs Slīteres nacionālajā parkā un izveidots to raksturojums. Darbā arī apskatīts iepriekš projektā izmantotais materiāls un datu ieguvei pielietotās metodes, pēcāk veikta iegūto datu bāžu analīze un iegūto rezultātu interpretācija. Veģetācijas monitoringa datu analīzei izmantota DCA (DECORANA) ordinācija, daudzveidības indeksa noteikšana un augu sugu sastāva analizēšana, izmantojot Ellenberga indikatorvērtību skalu. Darbā salīdzināti ilgtermiņa gruntsūdens līmeņa un veģetācijas monitoringa dati ar autores novērojumiem, lai izvērtētu, vai darbības, kas veiktas hidroloģiskā režīma stabilizēšanas nolūkos projekta ietvaros, ir sekmīgas. Viens no galvenajiem darba mērķiem bija noteikt būtiskākos faktorus, kas ietekmē izmaiņas augu daudzveidībā pēc gruntsūdens līmeņa paaugstināšanas. Darbā secināts, ka stabilizējot hidroloģisko režīmu purvā, sugu daudzveidība samazinās pēc augstajiem purviem neraksturīgo augu sugu izzušanas.

The Bachelor’s Thesis “Changes in plant species diversity after the restoration of the raised bog hydrological regime” observes the response of vegetation in drained raised bogs, where dam building within the project “LIFE 13 NAT/LV/00578 Conservation and management of Priority Wetland Habitats in Latvia” contributed to the recovery of hydrological regime. This work aims to analyse the impact of stabilised groundwater level on vegetation five years after the restoration works in Sudas-Zviedru Mire and Bažu Mire. Groundwater level measurements and vegetation monitoring have been carried out during the preparation of this work, as well as data accumulated during the project were analysed. The work is based on the results of a finished nature management project, providing long-term data. For this reason both study areas, Sudas-Zviedru Mire in Gauja National Park and Bažu Mire in Slītere National Park, were analysed in detail. The work also looks at the used material and methods applied to collect the data in the project. All obtained databases and results were interpreted by the author. For the analysis of vegetation monitoring data, the DCA (DECORANA) ordination and the Shannon diversity index was used. Additionally, the Ellenberg indicator values were used to explain the changes of plant species composition. The work compares long-term groundwater and vegetation monitoring data with the author's observations in order to assess whether the activities undertaken for the purpose of stabilising the hydrological regime within the project are successful. One of the main objectives of the work was to identify key factors affecting changes of plant diversity following an increase of the groundwater level. The work concludes that after stabilising the hydrological regime, the diversity of plant species decreased due to disappearance of those species which are not characteristic to the raised bogs.