Kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošo faktoru analīze un problēmas

Abstract

Lai analizētu kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošos faktorus un problēmas, pētījuma gaitā veikta padziļināta literatūras analīze, kā arī apkopota informācija par pieredzi renaturalizācijas procesa īstenošanā Ziemeļamerikā un Igaunijā. Bakalaura darba autore praktiskās daļas ietvaros apsekoja piecas pētījumu vietas ar dažādu renaturalizācijas gaitu Lielajā Ķemeru tīrelī un Rāķa purvā, kurās ieguva kūdras nogulumu monolītus izpētei laboratorijā. Lai izprastu kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošos faktorus un problēmas, laboratorijas apstākļos veikta kūdras botāniskā sastāva un sadalīšanās pakāpes noteikšana, karsēšanas zuduma analīze, pH noteikšana, kā arī paraugu sagatavošana metālu elementu koncentrāciju noteikšanai. Apvienojot laboratorijas pētījumu rezultātus un to interpretāciju ar pieejamo literatūru, pētījumā secināts, ka kūdrāju renaturalizāciju ietekmējošie faktori katrā teritorijā varētu būt mazliet atšķirīgi atkarībā no tās reljefa un novietojuma īpatnībām. Būtiskākie faktori ir ūdens līmeņa atbilstība purva augu prasībām (ūdens līmenim jābūt līdz ar zemes virsmu), atlikušā kūdras slāņa biezums (augstajos purvos tam jābūt vismaz 0,5 m), kā arī kūdras sadalīšanās pakāpe (līdz 35%). Secināts, ka nozīme ir arī sfagnu reintrodukcijas veida izvēlei, priekšroku dodot sfagnu izkliedes metodei. Ar kūdrāju renaturalizāciju saistītās problēmas galvenokārt ir grūtības atjaunot gruntsūdens līmeņa stabilitāti līdz ar zemes virsmu, izvairoties no lielām un ilgstošām ūdens līmeņa svārstībām. Papildus problemātisks faktors varētu būt klimatiskie apstākļi (nokrišņu un iztvaikošanas bilance, gaisa temperatūra) purva augu reintrodukcijas pirmajos mēnešos. Bakalaura darba gaitā secināts, ka Latvijas apstākļos mērķtiecīgu sfagnu reintrodukcija būtu jāveic vasaras beigās vai rudens mēnešos, izvairoties no iespējamajiem sausuma un karstuma periodiem vasarā.

In order to analyze factors and problems influencing renaturalization of peatlands, an in-depth analysis of literature was performed during the study, as well as information compilation on the experience of implementing the renaturalization process in North America and Estonia. As part of the practical study, the author of the Bachelor's Thesis visited five research sites at different stages of renaturalization in Lielais Ķemeru tīrelis and Rāķis mire, where peat sediment monoliths were obtained for research in laboratory. To understand factors and problems influencing renaturalization of peatlands, laboratory analysis was done: defining the botanical composition and degree of decomposition of peat, analysis of loss on ignition, determination of pH, as well as preparation of samples for determining the concentration of metal elements. Combining results of laboratory research and their interpretation with the available literature, the study concluded that factors influencing renaturalization of peatlands in each area could be slightly different depending on the features of its relief and location. Most important factors are compliance of water level with the requirements of mire plants (water level must be within the ground surface), thickness of the remaining peat layer (in raised bogs it must be at least 0.5 m), as well as the degree of peat decomposition (up to 35%). It was concluded that the choice of method used for Sphagnum reintroduction is important, preferring the Sphagnum dispersal method. Problems associated with peatland renaturalisation are mainly the difficulty of restoring stability of groundwater level to the ground surface, avoiding large and prolonged water level fluctuations. Also the climate conditions (precipitation and evaporation balance, temperature) in first months of mire plant reintroduction is important. In the course of the Bachelor's Thesis, it has been concluded that in Latvia’s conditions, targeted reintroduction of Sphagnum should be performed in late summer or autumn months, avoiding possible periods of drought and heat in summer.