Antivaskulārā endoteliālā augšanas faktora terapijas efektivitāte makulas tūskas samazināšanā dažādu acu patoloģiju gadījumā

Abstract

Ievads. Vecuma makulas deģenerācija (VMD), diabētiskā makulas tūska (DMT) un tīklenes vēnas oklūzija (TVO) ir slimības ar augstu redzes asuma pasliktināšanās risku, kas pie nesavlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas noved pie neatgriezeniska redzes zuduma. Kaut arī pastāv vairākas teorijas šo slimību patoģenēzes izskaidrojumam, pamata ārstēšanas veids ir intravitreālā anti-VEGF terapija. Katrai no šīm slimībām terapijas efektivitāte ir atšķirīga un bieži vien grūti prognozējama. Tādēļ ir nepieciešams noskaidrot anti-VEGF terapijas efektivitāti katrā no slimību grupām, tās ietekmi uz tīklenes centrālā segmenta tūsku un iespējamām redzes asuma un intraokulārā spiediena izmaiņām. Darba mērķis. Izvērtēt intravitreālās anti-VEGF (Bevacizumab) terapijas efektivitāti makulas tūskas samazināšanā dažādu slimību gadījumā. Materiāli un metodes. Pētījumā tika iekļauti 90 pacienti ar eksudatīvu makulas deģenerāciju, centrālu tīklenes vēnas trombozi un diabētisku makulas tūsku, kam trīs mēnešu laikā tika veiktas intravitreālas bevacizumab injekcijas. Pētījumā tika dokumentētas labākā koriģētā redzes asuma izmaiņas, intraokulārā spiediena un makulas tūskas biezuma izmaiņas, izmantojot optiskās koherences tomogrāfijas (OCT) izmeklējumu pirms intravitreālās anti-VEGF (Bevacizumab) terapijas uzsākšanas un 3 mēnešus pēc veiktās terapijas. Rezultāti. Vidējais pacientu vecums VMD grupā ir 71,4 ± 13,3 gadi, DMT grupā 57,1 ± 17,1, gadi, TVO grupā 66,5 ± 14,4 gadi. Tika atrasts statistiski ticams redzes asuma uzlabojums DMT un TVO grupās (PMV <0,05). Statistiski ticama atšķirība starp redzes asuma izmaiņām VMD grupā netika atrasta (PMV >0,05). Tika konstatēts, ka IOS izmaiņas VMD un DMT grupās būtiski neatšķiras (PT > 0,05). TVO grupā IOS ir ticami samazinājies (PMV <0,05). VMD grupā vidējais makulas tūskas biezums pirms bevacizumab terapijas uzsākšanas bija 379,7 ± 95,7 μm, DMT grupā 421,1 ± 131,2 μm, TVO grupā 508,3 ± 123,7 μm. Trīs mēnešus pēc terapijas uzsākšanas VMD grupā vidējais makulas tūskas biezums bija 324,5 ± 73,8 μm, DMT grupā 337,8 ± 109,3 μm, TVO grupā 317 ± 43,9 μm. VMD grupā vidējā makulas biezuma samazināšanās ir par 55,3 ± 66,2 μm. DMT grupā par 83,3 ± 91,8 μm. TVO grupā par 190,6 ± 115,5 μm. Tika atrasta vāja negatīva korelācija starp redzes asumu un makulas tūsku DMT (r = -0,21) un TVO (r = -0,25) grupās. Secinājumi. Bevacizumab terapija ir efektīva makulas tūskas samazināšanā VMD, DMT un TVO grupās. Statistiski ticams rezultāts iegūts redzes asuma uzlabošanā VMD grupā. Savukārt DMT un TVO grupās ir būtisks redzes uzlabojums. Starp redzes asumu un makulas tūskas biezumu tika atrasta negatīva korelācija DMT (r = -0,21) un TVO (r = -0,25) grupās.

Introduction. Age-relater macular degeneration (AMD), diabetic macular edema (DME) and retinal vein occlusion (RVO) are diseases with a high risk of visual acuity worsening, and with an untimely diagnosis and appropriate treatment potentially leads to irreversible vision loss. Although there are several theories to explain the pathogenesis of these diseases, the primary treatment is intravitreal anti-VEGF therapy. The effectiveness of treatment for each of these diseases is different and often hardly predictable. Therefore, it is necessary to investigate the efficacy of anti-VEGF therapy in each of the disease groups, its effect on macular edema, and possible changes in visual acuity and intraocular pressure. Aim. To evaluate the effectiveness of intravitreal anti-VEGF (Bevacizumab) therapy in reducing macular edema in various diseases. Materials and methods. The study included 90 patients with AMD, DME and RVO. Patients received an intravitreal injections of bevacizumab over three months. The study documented changes in best-corrected visual acuity, intraocular pressure and macular edema thickness using optical coherence tomography (OCT) before and 3 months after intravitreal anti-VEGF (Bevacizumab) therapy. Results. The mean age of patients in the AMD group is 71.4 ± 13.3 years, in the DME group 57.1 ± 17.1 years and in the RVO group 66.5 ± 14.4 years. Statistically significant improvement in visual acuity was found in the DME and RVO groups (PMV <0.05). It was found that the changes in IOP in the AMD and DME groups did not differ significantly (PT> 0.05). In the RVO group, IOP is significantly reduced (PMV <0.05). The mean pre-bevacizumab thickness of macular edema was 379.7 ± 95.7 μm in the AMD group, 421.1 ± 131.2 μm in the DME group, and 508.3 ± 123.7 μm in the RVO group. Three months after the start of treatment, the mean thickness of macular edema was 324.5 ± 73.8 μm in the AMD group, 337.8 ± 109.3 μm in the DME group, and 317 ± 43.9 μm in the RVO group. In the AMD group, the average macular thickness decreased by 55.3 ± 66.2 μm. In the DME group by 83.3 ± 91.8 μm. In the RVO group by 190.6 ± 115.5 μm. Conclusion. Bevacizumab therapy is effective in reducing macular edema in the AMD, DME and RVO groups. Bevacizumab treatment did not show statistically significant results in improving visual acuity in the AMD group. In turn, in DME and RVO groups a significant improvement in vision acuity is shown. Changes in IOP in the AMD and DME groups are not statistically significant. A weak negative correlation was found between visual acuity and macular edema in DME (r = -0.21) and RVO (r = -0.25) groups.