Hemoglobīna līmeņa izmaiņas pirms un pēc operācijas, salīdzinot laparoskopisku un vaļēju retropubikālu radikālu prostatektomiju

Abstract

Primāri diagnosticēts prostatas vēzis stabili ieņem pirmo vietu aiz ne-melanocītiskā ādas audzēja vīriešiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. 2018.gadā veiktajā pētījumā apstiprinājās, ka prostatas vēzis ieņem pirmo vietu starp visām diagnosticētajām onkoloģiskajām slimībām Eiropā. Prostatas vēža incidence strauji palielinās līdz ar vecumu – ja 40-44 gadu vecumā prostatas vēzis tiek diagnosticēts 9.2 vīriešiem uz 100`000 iedzīvotājiem, tad jau 70-74 gadu vecumā incidence palielinās vairāk kā 100 reizes līdz pat 984.8 vīriešiem uz 100`000 iedzīvotājiem. Pētījuma galvenais mērķis bija noskaidrot vai dažādi operācijas veidi ietekmē intraoperatīvās asiņošanas risku un tādā veidā sekmē lielāku hemoglobīna līmeņa kritumu pēc operācijas. Kā arī noskaidrot kā atšķirās hospitalizācijas ilgums pēc veiktās radikālās prostatektomijas Apkopojot pētījuma datus, tika secināts, ka gan pēc laparoskopiskas, gan vaļējas retropubikālas radikālas prostatektomijas, hemoglobīna līmeņa kritums bija M=20, SD=9-12%, bet slimnīcā pavadīto dienu skaits atšķīrās teju par 2 dienām – laparoskopiskas RP grupā tās vidēji bija M=6.7, SD=4.7 dienas, bet vaļējas retropubikālas RP grupā vidējais hospitalizācijas ilgums bija M=8.2, SD=5.4 dienas. Apkopojot pētījuma datus tika noteiktas arī pētījuma dalībnieku prostatas vēža riska grupas, kas spēj noteikt ne tikai efektīvāko terapijas metodes izvēli, bet arī ļauj prognozēt bioķīmiska prostatas vēža recidīva risku. No pētījumā iekļautajiem pacientiem zema riska grupā ir 30 pacienti jeb 26%, vidēja riska grupā ietilpst 73 pacienti jeb 64% un augsta riska grupā ietilpst 11 pacienti jeb 10%.

Primarily diagnosed prostate cancer steadily ranks first behind non-melanocytic skin tumor in men not only in Latvia, but also in Europe. In 2018, study confirmed that prostate cancer ranks first among all diagnosed oncological diseases. The incidence of prostate cancer increases rapidly with age – if prostate cancer is diagnosed in 9.2 men per 100,000 inhabitants at the age of 40-44, then already at the age of 70-74 the incidence increases more than 100 times to 984.8 men per 100,000 inhabitants. The main objective of the study was to determine whether different types of surgery affect the risk of intraoperative bleeding and thus contribute to a greater decrease in haemoglobin levels after surgery. As well as to find out how the duration of hospitalization differs after the radical prostatectomy In compiling the data from the study, it was concluded that after both laparoscopic and open retropubic radical prostatectomy, haemoglobin decreased by M=20, SD=9-12%, but the number of days spent in hospital varied by almost 2 days – in laparoscopic RP group they averaged M=6.7, SD=4.7 days, while in the open retropubic RP group the average duration of hospitalization was M=8.2, SD=5.4 days. In compiling the study data, the study participants' prostate cancer risk groups were also identified, which are able to determine not only the most effective choice of therapy method, but also allow predicting the risk of biochemical prostate cancer relapse. Of the patients included in the study, there were 30 patients or 26% in the low-risk group, 73 patients or 64% of the moderate-risk group and 11 patients or 10% of the high-risk group.