Lipīdu līmeņa un dislipidēmijas loma holelitiāzes attīstībā

Abstract

Lipīdu vielmaiņas traucējumiem organismā ir būtiska nozīme. Visbiežāk lipīdu traucējumi tiek skatīti saistībā ar sirds un asinsvadu slimībām, tomēr lipīdu līmeņa nozīmīgas novirzes ir pamatā daudzu citu slimību attīstībai, tajā skaitā holelitiāzes. Holelitiāzes komplikācijas un smaga slimības gaita var novest pie nopietnām, dažreiz pat dzīvībai bīstamām komplikācijām. Mērķis: Analizēt lipīdu un holesterīna līmeņa noviržu (dislipidēmiju) saistību un holelitiāzes attīstību. Uzdevumi: Izpētīt ar holelitiāzes stacionētu pacientu lipidogramas, kā arī ultrasonogrāfijas un computer/dator tomogrāfijas datus, noteikt lipīdu izmaiņas sakarību ar pacientu esošās slimības norisi un smagumu, kā arī vecumu, dzimumu un blakus slimības iespējamo ietekmi lipīdu radītāju metabolismā. Materiāli un metodes: Rīgas Austrumu kīniskās universitātes slimnīcas stacionārā tika veikts retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti dati no 150 sieviešu un vīriešu dzimuma pacientiem, no 35 līdz 75 gadu vecumam, ar vismaz vienu no diagnozēm pēc starptautiska slimību klasifikatora (SSK) 10: K80, K80.0 – 80.5, K80.8., kuri tika hospitalizēti no 2018. gada janvāra līdz 2020. gada decembrim. Datu vākšanai un analīzei tika izmantota Microsoft Excel 2016. Statistiski nozīmīga pētījuma vērtība tika uzskatīta par p<0.05. Datu analīzei izmantota IBM “Statistical Package for the Social Sciences (SPSS) Statistics 23 programma, Kolmogorova-Smirnova tests, Pīrsona hī-kvadrāts, Fišera tests, T–tests un ANOVA tests. Rezultāti: No 108 pacientiem ar lipodigrammām 92 (85%) laboratoriski novērota dislipidēmija. Kopēja holesterīna līmenis vidēji – 5,83 mmol/l (p=0,03), zema blīvuma lipoproteīni – 3,81 mmol/l (p<0,0001), ne-augsta blīvuma holesterīns – 4,63 mmol/l (p=0,009). 88 (81,48%) pacienti ir vecāki par 40 gadiem. Vidējais vīriešu vecums bija 54 gadi un sieviešu 50 gadi. 52 (56,5%) sievietēm un 40 (44,0%) vīriešiem tika konstatēta dislipidēmija, kas hipotētiski ir 50:50, p=0,211. 10 (16,39%) sievietēm bija hipotireoze, p=0,005. 7 (11,5%) no 61 sievietēm lietoja hormonaizstājterapiju, p = 0,018. 28,6% Komplicētas žultsakmeņu slimības (KŽAS) slimniekiem bija adipozitāte pret 11,5% pacientu bez adipozitātes. Vidējais glikozes līmenis žultsakmeņu slimības (ŽAS) pacientiem ar dislipidēmiju un CD bija 7,08 (±3,48) un 6,36 mmol/l pacientiem ar ŽAS un 2. tipa CD, bet bez dislipidēmijas. ŽAS un KŽAS incidence dislipidēmijas gadījumā 72 (78,2%) un 20 (22%) pret 15 (94%) un 1 (5,9%) bez dislipidēmijas, attiecīgi. 78 (72%) pacienti tika ārstēti operatīvi, 30 (28%) konservatīvi. 14 (87,5%) gadījumos histoloģiski konstatēti holesterīna tipa akmeņi, 2 (12,5%) jaukta tipa. Vidējs stacionēšanas ilgums – 8 dienas. Secinājumi: Dislipidēmija būtiski paaugstina holelitiāzes saslimtības varbūtību. Žultsakmeņi ir biežāki cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma, ar vidēju vīriešu vecumu 54 gadi un sieviešu 50 gadi. ŽAS saslimšanas varbūtība ir vienāda abiem dzimumiem. Hormonaizstājterapija nozīmīgi ietekmē ŽAS veidošanos. Adip

Disorders of lipid metabolism in the body are essential. Lipid disorders are most commonly associated with cardiovascular disease, but significant abnormalities in lipid levels are responsible for the development of many other diseases, including cholelithiasis. Complications of cholelithiasis and severe disease can lead to serious, sometimes life-threatening complications. Aim: To analyze the association between lipid and cholesterol level deviations (dyslipidemia) and the development of cholelithiasis. Objectives: To analyze the lipid profiles as well as ultrasonography and computed tomography data of patients with cholelithiasis, to determine the correlation of lipid level diversions with the course and severity of the patient's current disease, as well as impact of te age, gender and the possible comorbidity impact on lipid metabolism. Materials and methods: A retrospective study was conducted at Riga East University Hospital and it included data from 150 female and male patients, from 35 to 75 years old with at least one diagnosis, according to the International Classification of Diseases 10 (ICD): K80, K80.0 - 80.5, K80.8., which were hospitalized from January 2018 to December 2020. For data collection and analysis Microsoft Excel 2016 was used. Statistical significance was considered as p < 0.05. IBM “Statistical Package for the Social Sciences (SPSS) Statistics 23 program, Kolmogorov-Smirnov test, Pearson chi-square, Fisher's test, T-test and ANOVA test were used. (ICD) 10 classification) Results: Of the 108 patients with lipodigram, 92 (85%) had laboratory-confirmed dyslipidemia. Average level of total cholesterol was 5.83 mmol/l, (p = 0.03), low-density lipoproteins (LDL) were - 3.81 mmol/l, (p <0.0001), non-high density cholesterol (non-HDL) - 4.63 mmol/l, (p = 0.009). 88 (81.48%) patients are over 40 years old. The mean age was 54 years for men and 50 years for women. 52 (56.5%) women and 40 (44.0%) men had dyslipidemia, which is hypothetically 50:50, p = 0.211. 10 (16.39%) women had hypothyroidism, p = 0.005. 7 (11.5%) of 61 women received hormone replacement therapy, p = 0.018. 28.6% of patients with complicated gallstone disease had adiposity compared to 11.5% of patients without adiposity. The mean glucose levels in cholelithiasis patients with dyslipidemia and type 2 diabetis were 7.08 (± 3.48) and 6.36 mmol/l in patients with cholelithiasis and type 2 CD but without dyslipidemia. Incidence of cholelithiasis and complicated holelithiasis with dyslipidaemia was 72 (78.2%) and 20 (22%), but without dyslipidemia, 15 (94%) and 1 (5.9%) respectively. 78 (72%) patients were treated operatively, 30 (28%) conservatively. In 14 (87.5%) cases cholesterol type stones were found histologically, in 2 cases (12.5%) was mixed type. The average duration of hospitalization was 8 days. Conclusions: Dyslipidemia significantly increases the probability of cholelithiasis morbidity. Gallstones are more common in people over the age of 40, with an av