Ingvinālo hernioplastiju ilgtermiņa rezultāti pēc Lihtenšteina un Transabdominālas preperitoneālas metodēm
Author
Griņovs, Gļebs
Co-author
Latvijas Universitāte. Medicīnas fakultāte
Advisor
Ivanovs, Igors
Date
2021Metadata
Show full item recordAbstract
Ievads: Cirkšņa trūces plastika ir viena no visbiežāk pielietojamām manipulācijām vispārējā ķirurģijā. Šobrīd ir zināmas vairākas cirkšņa trūces plastikas tehnikas, kuras visas var iedalīt divās grupās: laparoskopiskās un atvērtās cirkšņa trūces plastikas. Katrai pieejai ir savas priekšrocības un trūkumi. Darba mērķis: Izpētīt ilgtermiņa rezultātus cirkšņa trūču operācijām pēc trans-abdominālās pre-peritoneālās un Lihtenšteina metodēm. Materiāli un metodes: Prospektīvs case control pētījums bija veikts Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcā (Latvijā) no 2016. līdz 2020. gadam. 106 pacienti tika sadalīti divās grupās: pirmajā, kurai veica Transabdominālu preperitoneālu hernioplastiju ar pašfiksējošo polipropilēna tīkliņu ‘Progrip’ (TAPP grupā), kurā bija 55 pacienti, un otrajā jeb Lihtenšteina metodes grupā (LICHT grupa), kurā bija 51 pacients. Pacientu ilgtermiņa pēcoperācijas rezultāti tika novērtēti ar “QOLHernia” anketas analogu, veicot telefonaptauju 3 gadus pēc operācijas. Tika novērtēti tādi parametri kā komplikācijas, diskomforts, sāpes, trūces recidīvs un apmierinātība ar operācijas rezultātiem. Rezultāti: 99 pacienti (48 no LICHT grupas un 51 no TAPP grupas) tika iekļauti pētījumā, kas ir 93% no sākotnēja pacientu skaita. Abas grupas bija līdzīgas pēc ķermeņa masas indeksa (ĶMI), dzimuma (vīriešu) un trūces izmēriem. Pēcoperācijas komplikācijas nebija novērotas nevienā no grupām. Abām grupām bija līdzīgi rezultāti pie sāpēm mierā – LICHT 3(7.2%) un TAPP 0(0%) (p=0,110), kā arī pie sāpēm kustību laikā - LICHT 5 (10.4%) un TAPP 5(9.8%) (p=0.310). Diskomforta sajūta fizisko aktivitāšu laikā bija vairāk sastopama LICHT grupā – 18(37,5%) – , kur TAPP grupas pacientiem – 7(13,7%) (p=0,007). Jušanas traucējumi cirkšņa rajonā bija sastopami tikai LICHT grupā – 5(10,4%) (p=0,024). Maksimālais pēcoperācijas estētiskā efekta subjektīvais novērtējums (10 balles no 10) bija vairāk sastopam TAPP grupas pacientiem – 43(84,3%), salīdzinot ar LICHT grupas pacientiem, kur to atzīmē 30 cilvēki (62,5%) (p=0,002). Maksimālo apmierinātību ar operācijas rezultātiem kopumā atzīmēja vairāk TAPP 44(86,3%) nekā LICHT 26(54,2) pacientu (p=0.003). Secinājumi: Lihtenšteina un TAPP metodes ilgtermiņa rezultāti neatšķīrās, izvērtējot sāpes mierā, sāpes kustību laikā, sāpes pēdējās nedēļas laikā, diskomfortu mierā, diskomfortu pēdējās nedēļas laikā un attiecībā uz fizisko aktivitāšu ierobežojumiem. Statistiski nozīmīga atšķirība starp grupām tika konstatēta izvērtējot diskomfortu kustību laikā, jušanas traucējumus cirkšņa rajonā, apmierinātībā ar estētisko rezultātu un kopējo apmierinātību ar operāciju kopumā. Abās grupās netika novērotas trūces plastikas komplikācijas vai recidīvi. Background: Inguinal hernioplasty is one of the most common manipulations performed in general surgery. There are many techniques known now for management of inguinal hernias that can divide into two groups Laparoscopic and open surgery. Both of them have their advantages and disadvantages. The main problem is differentiating how each method affects patients’ quality of life in long term. Goal: The aim of this study was to compare long term (3 years postoperatively) outcomes and quality of life after Lichtenstein hernioplasty and Transabdominal preperitoneal inguinal hernioplasty with self-gripping mesh. Methods: A prospective case control study was performed at Riga East University hospital (Latvia) 2016-2020. One hundred and six patients were allocated into two groups: 51 patients in the LICHT group and 55 patients in the TAPP group. In the LICHT group Lichtenstein hernioplasty with polypropylene mesh was performed, in the TAPP group Transabdominal preperitoneal hernioplasty with polypropylene self-fixating Progrip mesh without additional fixation was done. Follow-up was done at 3 years after surgery by phone and if necessary, by visit. Complications, discomfort, pain, recurrence and satisfaction with the operation were assessed. Results: Ultimately, 99 patients (48 in the Open group and 51 in the TAPP group) were included in the study, representing 93% of the selected patients during the study period. Both groups were comparable by body mass index, gender, hernia size. None of patients had postoperative complications or recurrence in both groups. Both groups were comparable in terms of pain in rest: LICHT 3(7.2%) patients vs. TAPP 0(0%) (p=0.110) and pain on movement LICHT 5 (10.4%) vs. TAPP 5(9.8%) (p=0.310). Significantly more patients had discomfort during physical activity in LICHT group 18(37.5%) as compared to TAPP group 7(13.7%) (p=0.007). Significantly more patients had sensitivity disorders in operation area in LICHT group 5(10.4%) vs. TAPP 0(0%) (p=0.024). Maximal aesthetic satisfaction (10 points of 10 possible) with the operation was higher in TAPP group 43(84.3%) patients as compared to LICHT group 30(62.5%) patients (p=0.002). Maximal overall satisfaction with the operation also was significantly higher in TAPP group 44(86.3%) patients vs. 26(54.2%) patients in LICHT group(p=0.003). Conclusion: Both Lichtenstein and TAPP inguinal hernioplasty has comparable long-term results in terms of complication, recurrency rate and pain in rest. Patients after TAPP have less discomfort during movement. Satisfaction with the operation is higher after TAPP hernioplasty as compared to Lichtenstein hernioplasty.