Ar slimību saistīta dzīves kvalitātes rādītāju salīdzinājums ar psoriātiskā artrīta klīnisko slimības aktivitāti

Abstract

Pamatojums: PsA ir hroniska, autoimūna, iekaisīga locītavu slimība, kas samazina cilvēka dzīves kvalitāti. Vērtējot slimību pēc aktivitātes rādītājiem, ir iespējams pielāgot terapiju, rezultātā, uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Tomēr ne vienmēr tā ir. Ir pieejami vairāki novērtēšanas rādītāji, kuru lietošana nav specifiski paredzēta PsA stāvokļa novērtēšanai. Kaut gan praksē tie tiek veiksmīgi pielietoti, joprojām tiek meklēti labāki veidi PsA pacientu dzīves kvalitātes objektīvai novērtēšanai. Mērķis: Novērtēt, vai pastāv sakarība starp psoriātiskā artrīta slimības aktivitātes rādītājiem un dzīves kvalitātes rādītājiem. Salīdzināt dzīves kvalitātes atšķirības starp PsA pacientiem un kontroles grupu. Novērtēt sakarību starp BASDAI un BASFI. Materiāli un metodes: Pētījumā piedalījās 27 PsA pacienti, kuri aizpildīja novērtēšanas anketas (BASDAI, BASFI, HAQ, SF – 36), un tika novērtēts pacientu DAS28 indekss, kā arī 30 brīvprātīgie, kuri aizpildīja SF – 36 anketas. Statistiskai analīzei starp dažādiem rādītājiem tika pielietota SPSS 21.0 versija. Rezultāti: Rezultāti liecina, ka, palielinoties slimības aktivitātei (DAS 28, BASDAI), samazinās dzīves kvalitāte. Tomēr, salīdzinot slimības aktivitātes rādītājus ar dzīves kvalitātes rādītājiem (SF – 36), iegūtie rezultāti norāda, ka slimības aktivitātes rādītāju korelācija novērojama tikai ar nelielu daļu SF – 36 dzīves kvalitātes aspektiem. Rezultāti uzrāda statistiski ticamu atšķirību dzīves kvalitātes rādītājos (SF – 36) PsA pacientiem, salīdzinot tos ar kontroles grupu. Tāpat novērojama pozitīva korelācijas starp slimības aktivitātes (BASDAI) un aksiālā skeleta funkcionalitātes (BASFI) rādītajiem. Secinājumi: 1. Palielinoties slimības aktivitātei (DAS 28, BASDAI), samazinās dzīves kvalitāte, vērtējot to pēc fizisko funkcionālo spēju novērtējuma (HAQ). Tomēr slimības aktivitātes rādītājiem ir būtiska ietekme tikai uz sociālo funkcijas spēju, fizisko funkcionalitātes spēju, vērtējot pēc dzīves kvalitātes novērtējuma anketas (SF – 36). 2. PsA pacientiem ir ievērojami zemāki dzīves kvalitātes rādītāji visos dzīves kvalitātes aspektos (SF – 36), salīdzinot tos ar kontroles grupas rezultātiem. Vislielākais PsA iespaids tika konstatēts attiecībā uz pacientu ikdienas darbību ierobežojumiem emocionālo pārdzīvojumu dēļ. 3. Palielinoties slimības aktivitātei (BASDAI), samazinās PsA pacientu funkcionālās spējas, vērtējot tās pēc aksiālā skeleta funkcionalitātes indeksa (BASFI).

Justification: PsA is a chronic, autoimmune, inflammatory joint disease that reduces a person's quality of life. By assessing the disease in terms of activity, it is possible to adjust the therapy, resulting in an improvement in the patient's quality of life, but this is not always the case. There are a number of assessment indicators available that are not specifically designed to assess the condition of PsA patients. Although they are successfully used in practice, better ways to objectively assess the quality of life of PsA patients are still being sought. Aim: To assess whether there is a relationship between psoriatic arthritis disease activity and quality of life, and to compare differences in quality of life between PsA patients and the control group. To evaluate the relationship between BASDAI and BASFI. Materials and methods: The study involved 27 PsA patients who completed evaluation questionnaires (BASDAI, BASFI, HAQ, SF-36) and evaluated the patient DAS 28 index. As well as 30 volunteers who completed the SF - 36 questionnaires. Validated questionnaires in both latvian and russian were used. SPSS version 21.0 was used for statistical analysis between different indicators. Results: The results show that with increasing disease activity (DAS 28, BASDAI), the quality of life decreases as measured by HAQ. However, comparing the disease activity rates with SF - 36, the results indicate that the correlation between disease activity rates is observed with only a small part of SF - 36 quality of life aspects. The results show a statistically significant difference in quality of life (SF-36) in PsA patients compared to controls. There is also a positive correlation between disease activity (BASDAI) and functionality (BASFI). Conclusions: 1. As the activity of the disease increases (DAS 28, BASDAI), the quality of life decreases, as assessed by the assessment of physical functional abilities of quality of life with HAQ. However, disease activity indicators have a significant impact on only some aspects of quality of life (social function, physical functionality), as assessed by the quality of life questionnaire (SF - 36). 2. PsA patients have significantly lower quality of life scores in all aspects of quality of life (SF-36) compared to controls. The greatest impact of PsA was found on the limitations of patients' daily activities due to emotional experiences. 3. Patients with higher disease activity, reduced functional capacity..