Depresijas un trauksmes izplatība medicīnas un nemedicīnas studentu vidū Latvijā un Somijā

Abstract

Ievads: COVID-19 pandēmijai ir nopietnas fiziskas un psiholoģiskas sekas. Vispārējās populācijas vidū arī universitātes studenti, šķiet, ir pakļauti garīgās veselības jautājumu ietekmei. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir novērtēt depresijas un trauksmes izplatību medicīnas un nemedicīnas studentu vidū Latvijā un Somijā COVID-19 pandēmijas laikā, un salīdzināt šīs valstis. Metodoloģija: šajā šķērsgriezuma pētījuma tika apkopoti uz aptauju balstītie dati, kā arī trauksmes (Generalized Anxiety Disorder scale-7 jeb GAD-7) un depresijas (The Patient Health Questionnaire-9 jeb PHQ-9) skrīninga anketu dati. Aptauja tika veikta no 2021. gada 29. janvāra līdz 2021. gada 28. februārim. Rezultāts: aptauju aizpildīja 681 students.. No 681 studenta 42,7% ziņoja par mērenu līdz smagu depresijas līmeni un 65,3% par vieglu līdz smagu trauksmi. Medicīnas jomas studentiem bija lielāka vidēji smagas vai smagas trauksmes procentuālā izplatība, salīdzinājumā ar nemedicīnas jomas studentiem - vidēji smagas 21.7 % vs 15.1 % un smagas 14.5 % vs 9.8% , tomēr depresijas izplatības atšķirība starp grupām nebija statistiski nozīmīga. Latvijā tika ziņots par augstāku depresijas un trauksmes līmeni, salīdzinot ar Somiju - vidēji smagu līdz smagu depresiju attiecīgi 47,1% un 32,5%. Arī vidēji smagas līdz smagas trauksmes simptomu izplatība Latvijā bija lielāka - 37% un 21,5%. Statistiski nozīmīgi (p <0,05) atradnes, kas saistītas ar augstāku depresijas un trauksmes līmeni, bija šādi: sieviešu dzimums, jaunāks vecums, studijas Latvijā, ka arī psihiski traucējumi un fiziskās slimības anamnēzē. Darbs veselības aprūpes dienestos bija saistīts ar zemāku depresijas un trauksmes līmeni. Secinājums: medicīnas studentiem, salīdzinot ar nemedicīnisko jomu studentiem, bija augstāks vidēji smagas vai smagas trauksmes līmenis, savukārt depresijas līmenī nebija būtisku atšķirību. Depresijas un trauksmes izplatība bija augstāka studentiem, kuri studē Latvijā, salīdzinot ar Somiju. Turklāt mēs noskaidrojām, ka sieviešu dzimums, jaunāks vecums un psihiski traucējumi anamnēzē un fiziskas slimības bija saistītas ar augstāku depresijas un trauksmes līmeni. Pārsteidzoši, ka studenti, kas strādā veselības aprūpes dienestos, ziņoja par zemāku depresijas un trauksmes līmeni.

Background: The COVID-19 pandemic has serious physical and psychological consequences. Among the general population, university students appear to be susceptible to mental health issues. Aim: The aim of this study is to evaluate the prevalence of depression and anxiety of medical field and non-medical field students in both Latvia and Finland in the wake of the COVID-19 pandemic and to compare those countries. Methods: This cross-sectional study collected survey-based data as well as anxiety (Generalized Anxiety Disorder scale-7 or GAD-7 and depression (Patient Health Questionnaire-9 or PHQ-9) screening questionnaires. The survey was conducted from January 29, 2021 to February 28, 2021. Results: A total of 681 students completed the survey. From 681 students, 42.7% reported a moderate-to-severe level of depression and 65.3% reported mild-to-severe level of anxiety. Medical field students had higher percentages of moderate to severe anxiety compared with non- medical field students - moderate anxiety 21.7 % vs 15.1 % and severe 14.5 % vs 9.8%, however depression was not significant between the groups. Higher levels of depression and anxiety were reported in Latvia compared with Finland: moderate-to-severe level of depression 47.1% and 32.5%, respectively; the moderate-to-severe anxiety symptoms were also higher in Latvia, 37% and 21.5%. Statistically significant (p<0.05) findings associated with higher levels of depression and anxiety were: female gender, younger age, studying in Latvia and having a history of mental disorder and a physical illness. Working in healthcare services was associated with lower levels of depression and anxiety. Conclusion: Medical students in comparison to non-medical field students presented with higher levels of moderate to severe anxiety, while there were no significant differences in depression levels. The prevalence of depression and anxiety was higher in students studying in Latvia compared with Finland. Additionally, we found that female gender, younger age and having a history of mental disorder and a physical illness were associated with a higher level of depression and anxiety. Surprisingly, students working in healthcare services reported lower levels of depression and anxiety.