Miokarda infarkta ārstēšanas un iznākuma atšķirības pacientu populācijā virs 45 gadiem un pacientu populācijā virs 75 gadiem

Abstract

Ievads Latvijā viena no izplatītākajām sirds un asinsvadu slimībām ir miokarda infarkts. Balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra datiem, ar infarktu ik gadu Latvijā mirst vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. 20% no tiem 2019. gadā bija vecumā līdz 64 gadiem un 80% pēc 64 gadu vecuma. Slimība ir izplatīta dažādās vecuma grupās. Vecuma grupā virs 75 gadu vecuma tā tiek retāk pētīta. Šādi pacienti bieži netiek iekļauti klīniskajos pētījumos. Pacienti vecuma grupā 75+ retāk saņem adekvātu pirmo palīdzību, sakarā ar novēlotu simptomu atpazīstamību vai simptomu citādāku izpausmi vai to neizpausmi. Darba mērķis ir izvērtēt miokarda infarkta nozīmi un ārstēšanas modeli Latvijā. Salīdzināt ārstēšanas un iznākuma atšķirības pacientu vecuma grupās virs 75 gadiem un virs 45 gadiem. Materiāli un metodes Pētījums veikts kā papildinājums ar padzīļinātu izpēti jau veiktam petījumam “Ceļā uz pierādījumos balstītu pārvaldību: akūta miokarda infarkta ārstēšanas analīze Latvijā, izmantojot administratīvos datus” (Bārzdiņšu.c., 2019). Tiek salīdzinātas vecumu grupu 75+ un 45+ klīniskās izpausmes, pielietotā terapija un 30 dienu mirstības un pirmās dienas mirstības rādītāji. Pētījumā tika atlasīti visi izrakstīšanās gadījumi no Latvijas slimnīcām, kuros galvenā diagnoze ir akūts miokarda infarkts (I21 un I22 kodi, saskaņā ar SSK-10), laika periodā no 2014. – 2017. gadam. Rezultāti Latvijā, laika periodā no 2014. – 2017. gadam 30 dienu mirstības rādītājs pacientu grupā 45+ vidēji ir 19.54% gadījumu un pacientiem 75+ grupā ir vidēji 31% visās klīnikās kopā. Pirmās dienas mirstība pacientiem 45+ grupā ir 4.8% un pacientiem 75+ grupā ir 7.76% vidēji kopā visās slimnīcās. Veicot Pīrsona analīzes pārbaudi, pacientu grupā 75+, tika konstatēta vidēji nozīmīga korelācijas starp 30 dienu mirstību un perkutānu koronāru intervenci (PKI) (r= 0.66, p< 0.001). Savukārt 45+, korelācija nepastāv (r= -0.55). Visbiežāk sastopamās blakusslimības ir sirds mazspēja (66.8%) un cerebrovaskulārā slimība (27.1%), neatkarīgi no vecuma grupas. Secinājumi. Vecuma grupā 75+ vidēji gada laikā pirmreizēji tika uzņemti mazāk pacientu nekā vecuma grupā 45+. Visbiežākā blakus slimība neatkarīgi no vecuma grupas ir sirds mazspēja. Neatkarīgi no uzņemtās klīnikas veida vecuma grupā 75+ gan pirmās, gan 30 dienu mirstība ir augstāka nekā 45+ vecuma grupā. Pacienta vecums ietekmē terapijas izvēli. Vecuma grupa 75+ biežāk tika izvēlēlēts pielietot trombolīzi un izvēlēts neveikt nekāda veida reperfūzijas terapiju. Atslēgvārdi: Akūts miokarda infarkts, miokarda infarkts, perkutāna koronāra intervence, miokarda infarkts ar ST elevāciju, trombolīze.

Introduction: Myocardial infarction is one of the most common cardiovascular diseases in Latvia. Based on data from The Centre for Disease Prevention and Control, every year more than 1,000 inhabitants die with infarction in Latvia. 20% of them were under the age of 64 and 80% at the age of 64 and over. The disease is widespread in different age groups. It is less frequently studied in the age group above 75 years. Such patients are often excluded from clinical trials. Patients in the age group 75+ are less likely to receive adequate first aid due to the late recognition of symptoms or different display of symptoms, or absence of them. The aim of the thesis is to evaluate the importance of myocardial infarction and its treatment model in Latvia; Compare differences in treatment and outcomes between patient age groups above 75 years and above 45 years. Materials and methods: The study has been conducted as a supplement with in-depth research to an already performed study “On the Way to the Evidence-based Management: Analysis of Treatment of Acute Myocardial Infarction in Latvia Based on Administrative Data” (Barzdins et al., 2019). Clinical manifestations, therapy applied, 30-day mortality and first-day mortality rates of the age groups 75+ and 45+ are compared. All check-out cases from Latvian hospitals where the main diagnosis is acute myocardial infarction (codes I21 and I22 based on ICD-10) in the period of 2014. – 2017. are selected for the study. Results: Over the period 2014. – 2017. the 30-day mortality rate in Latvia in the patient group 45+ is an average 19.54% and in the group 75+ an average is 31% in all clinics together. The first day mortality of patients in the group 45+ an average is 4.8% and, in the group 75+ it is 7.76% in all hospitals together. By performing Pearson’s analysis, a moderate correlation between 30-day mortality and percutaneous coronary intervention (PCI) was observed in the patient group 75 +. (r= 0.66, p< 0.001). However, no correlation exists in the group 45+ (r = -0.55). The most common co-morbidities are heart failure (66.8%) and cerebrovascular disease (27.1%), regardless of the age group. Conclusions: Both - first day and 30-day mortality rates vary significantly between the age groups 45+ and 75+. The most common comorbidity, regardless of age group, is heart failure. The type of the treatment applied affects the patient's survival. The 75+ age group was more likely to choose thrombolysis and not to receive any reperfusion therapy. Keywords: Acute myocardial infarction, myocardial infarction, Percutaneous Coronary Intervention, ST-elevation myocardial infarction, thrombolysis.