Kontroles augšējo endoskopiju histoloģiskās atradnes pacientiem ar sākotnēji diagnosticētiem kuņģa pirmsvēža stāvokļiem

Abstract

Ievads. Atrofisks gastrīts, intestināla metaplāzija (IM) un displāzija ir kuņģa pirmsvēža stāvokļi. Regulāra endoskopiska šo stāvokļu novērošana ir nozīmīga savlaicīgai kuņģa vēža diagnosticēšanai. Mērķis. Izvērtēt un salīdzināt augšējo endoskopiju histoloģiskās atradnes pacientiem ar sākotnēji konstatētiem kuņģa pirmsvēža stāvokļiem. Materiāli un metodes. Pētījums tika veikts multicentru randomizēta projekta GISTAR ietvaros, iekļaujot kopumā 1201 projekta dalībnieku vecumā no 39 līdz 64 gadiem, kuriem laika posmā no 2014. gada līdz 2020. gada beigām tika veiktas augšējās endoskopijas, ņemot 5 ne-mērķētas biopsijas un 5 mērķētas biopsijas konstatētu bojājumu gadījumā. Novērošanas intervāli tika noteikti atbilstoši MAPS (Management of epithelial precancerous conditions and lesions in the stomach) vadlīnijām, pēc histoloģiskās atradnes iedalot pacientus šādās riska grupās – ļoti augsts, augsts, vidēji augsts un zems risks, attiecīgi tālākā novērošanā iekļaujot pirmās trīs grupas. No turpmākas novērošanas tika izslēgti dalībnieki, kuri atteicās no tālākas izmeklēšanās, dalībnieki, kuriem sākotnēji bija konstatēts vēzis, kuri izmeklējās ārpus projekta vai bija miruši projekta laikā. Katram dalībniekam tika izvērtēta Helicobacter pylori infekcija un terapija. Rezultāti. No 1201 dalībniekiem tālāka endoskopiska novērošanās bija nepieciešama 229, no kuriem kontroles augšējo endoskopiju histoloģiskie rezultāti bija pieejami 126 ar sākotnējām histoloģiskām atradnēm – 65 (51.6 %) ļoti augsta riska grupā, 7 (5.6 %) augsta riska grupā un 54 (42.8 %) vidēji augsta riska grupā. No 126 pacientiem 94 (74.6%) bija novērojama pirmsvēža stāvokļa regresija, 18 (14.3%) – progresija, ietverot vienu pacientu, kuram bija attīstījies kuņģa vēzis, un 14 pacientiem (11.3%) nebija izmaiņu. No 126 pacientiem 87 (69%) bija H. pylori pozitīvi, no kuriem 68 (78.2%) saņēma eradikācijas terapiju. Pacientiem ar sākotnēji pozitīvu H. pylori infekciju statistiski nozīmīgu saistību starp eradikācijas kursa saņemšanu un pirmsvēža stāvokļa izmaiņām dinamikā nekonstatatēja (p=0.192). Secinājumi. Endoskopiska novērošanās pacientiem ar konstatētiem pirmsvēža kuņģa stāvokļiem ir nozīmīga, lai savlaicīgi izvērtētu to progresiju un kuņģa vēža attīstību, lai arī vairumam pacientu novērošanā tika konstatēta stāvokļa regresija.

Introduction. Atrophic gastritis, intestinal metaplasia (IM) and dysplasia are precancerous lesions of gastric cancer. Regular surveillance of patients with these lesions is essential for timely recognition of progression of the lesion towards gastric cancer. Aim. To evaluate findings of the surveillance upper gastrointestinal (GI) tract endoscopy in patients having been diagnosed with gastric precancerous lesions at the baseline. Methods. The study was a subset of the overall GISTAR study, in which a total of 1201 subjects underwent upper endoscopy from 2014 to the end by 2020. Upper endoscopies were performed, obtaining 5 non-targeted biopsies plus targeted biopsies if any lesions were identified. Indications and timing of the surveillance were applied according to the MAPS (Management of epithelial precancerous conditions and lesions in the stomach) guidelines, dividing subjects into following groups – very high; high; medium high and low risk. First three groups were included into further surveillance, excluding those, who refused surveillance, were diagnosed with cancer at the baseline, underwent surveillance outside project or died during project. Results. Out of 1201 subjects further endoscopic surveillance was necessary for 229, but follow-up endoscopy histological results were available from 126 with following baseline histology findings - 65 (51.6%) in a very high-risk group, 7 (5.6%) in a high-risk group and 54 (42.8%) in a medium high-risk group. Out of 126 patients 94 (74.6%) had regression of the precancerous lesion, 18 (14.3%) had progression, including one patient, who developed gastric cancer. In 14 patients (11.3%) the precancerous lesion remained. Out of 126 patients 87 (69%) were H. pylori positive and 68 (78.2%) of them received eradication therapy. In H. pylori positive patients statistically significant association between eradication and changes in precancerous lesions was not observed (p=0.192). Conclusion. Endoscopic surveillance of patients with gastric precancerous lesions is important to identify those progressing to more advanced lesions, even though a significant proportion of subjects may be found with regression of these lesions during the surveillance.