Aerosola un pilienu veidošanās endotraheālas intubācijas un normālas elpošanas laikā

Abstract

COVID-19 pacientu aprūpē var būt nepieciešama intubācija, kas ir aerosola un pilienu ģenerējoša procedūra, šādi palielinot vīrusa izplatības iespēju. Intubāciju ieteicams veikt pieredzējušam speciālistam labākai balss saišu vizualizācijai un ātrākai procedūras veikšanai, kas tādējādi samazinātu aerosola un pilienu veidošanās laiku. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt pilienu un aerosola daudzumu, kas rodas normālas elpošanas laikā, kā arī salīdzināt intubācijas ilgumu, kontakta kontamināciju, pilienu izplatību un aerosolizāciju, kas rodas intubāciju veicot pieredzējušam enesteziologan un anestezioloģijas pirmā gada rezidentam. Metodes Eksperimentā I AMBU elpināšanas maiss tika piestiprināts manekena trahejai un atomizators ievietots manekena balsenē. Elpošanas siimulācijas laikā caur atomizatoru tika izsmidzināti 0,5 mL fluoriscējoša šķidruma. Eksperimentā II anesteziologs un rezidents katrs ar videolaringoskopu intubēja manekenu 5 reizes. Intubācijas laikā no atomizētāja tika izsmidzināti 0,5 mL fluoriscējoša šķīduma. Tika uzņemts intubācijas laiks. Abos eksperimentos kontakta kontaminācija un aerosolizācija/pilienu izplatība tika novērtēta izmantojot ultravioleto gaismu. Pēc uzņemtajiem standartizētajiem fotoattēliem divi neatkarīgi vērtētāji, izmantojot 4 punktu Likerta skalu(0-3) salīdzināja visus parametrus. Lai nodrošinātu rezultātu ticamību, tika aprēķināts Kohena k koeficents, kas norāda starpvērtētāju uzticamības stiprumu. IBM SPSS tika zmantots, lai aprēķinātu p vērtības un par ievērojamu tika uzskatīts p<0,05. Rezultāti Eksperimentā I aerosola veidošanās un pilienu izplatība tika novērtēta attiecīgi ar 2.5(2-3) un 1(0-1). Eksperimentā II kontakta kontaminācija un aerosolizācija/pilienu izplatība ,pieredzējušajam speciālistam veicot intubāciju, tika novērtēta ar 1(0-1) un 2(1-2). Rezidenta rezultāti bija 2.5(2-3) un 1(0-1) attiecīgi kontakta kontaminācijai un aerosolizācija/pilienu izplatībai. Kohena k koeficents 0,6 apliecināja spēcīgu starpnovērotāju uzticamību. Vidējais intubācijas ilgums pieredzējušajam speciālistam bija 47(±7)s, bet rezidentam 65(±10)s Ivērojama statistiska sakarība tika novērota starp intubācijas veicēja pieredzi un kontakta kontaminācijas apjomu(p 0.012), taču netika novērota starp pieredzi un aerosolizāciju/pilienu izplatību. Secinājumi Pieredzējis anesteziologs intubējot rada mazāku kontakta kontamināciju. Anestezioloģijas rezidents intubāciju veic ilgāk. Normālas elpošanas laika veidojas ievērojams aeroslola apjoms.

For COVID-19 patient management, intubation may be needed, which also is an aerosol and droplet generating procedure. It can promote virus spread via contact, droplet, or aerosolization routes. It is advised that intubation is performed by an experienced intubator as it allows better visualization of the vocal cords and shorter intubation time thus decreasing aerosol and droplet generation time. The aim of this study was to examine the extent of droplet spread and aerosolization that may occur with normal breathing and to examine the duration of the intubation and the extent of contact contamination, droplet spread and aerosolization that occur during intubation in a mannequin study and to compare the results between a certified anesthesiologist and 1st year anesthesiology resident. Methods. In the first experiment an AMBU bag was attached to the simulation mannequin’s trachea and an atomiser device was placed into mannequin’s pharynx. This model simulated normal ventilation as 0.5ml of luminescent fluid was sprayed through the atomiser. In the second experiment An anesthesiologist and a resident intubated the mannequin 5 times each using a videolaryngoscope while 0.5 mls of luminescent fluid was sprayed through atomiser. The duration of intubation was taken. In both experiments the droplet spread, aerosolization and contact contamination was visualised using ultraviolet light and standardised photographs taken. The extent of spread was evaluated using a 4-point Likert scale (0 to 3) by two independent observers. To assure the reliability of the results, the Cohen k coefficient of interrater reliability between the 2 examiners was calculated. IBM SPSS was used to calculate p and value of less than 0.05 was considered significant. Results For the first experiment, aerosol formation and droplet spread were 2.5 (2-3), 1 (0-1) points. In the second experiment for experienced intubator contact contamination and droplet spread was 1(0-1) and 2(1-2). For resident the results were 2,5(2-3) and 1(0-1) for contact contamination and droplet spread, accordingly. The Cohen k coefficient was 0.6, which demonstrated substantial agreement between examiners. The mean intubation time was 47(±7)s and 65(±10)s for the anesthesiologist and resident, respectively. There was a statistical significance between the experience of the intubator and the extent of contact contamination(p 0.012), but no strong correlation was observed between the experience and aerosolization and droplet spread. Conclusions Intubation done by an anesthesiologist causes less contact contamination. It takes longer for a resident to do intubation. Normal breathing leads to significant aerosol formation.