| dc.description.abstract | 1. tipa cukura diabēts (1.TCD) ir viena no biežākajām hroniskajām slimībām bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tā ir saistīta ar vairākiem sarežģījumiem – nepieciešams nepārtrauk-ti sekot savam veselības stāvoklim, regulāri pārbaudīt glikozes līmeni asinīs un veikt insulīna injekcijas. Tas viss ir nepieciešams, lai izvairītos no komplikācijām, bet tam var būt negatīva ietekme uz bērna ikdienas dzīvi. 1.TCD ir autoimūna slimība, kuru raksturo aizkuņģa dzie-dzera Langerhansa saliņu insulīnu producējošu β šūnu zudums. 1.TCD patoģenēze ir sarežģī-ta – tajā ir iesaistīti vairāki faktori, viens no tiem ir ģenētiska predispozīcija patoloģiskām imūnreakcijām. Līdz ar to 1.TCD bieži ir saistīts ar citām autoimūnām slimībām, piemēram, autoimūnas vairogdziedzera slimības, celiakija, autoimūns gastrīts, perniciozā anēmija un vitiligo. Pētījuma mērķis. Novērtēt un salīdzināt dzīves kvalitāti un glikēmijas kontroli starp bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociētas autoimūnās slimības, un bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Materiāli un metodes. Gadījuma-kontroles pētījums, kurā piedalījās 94 bērni ar 1.TCD vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Dzīves kvalitāte tika novērtēta starp bērnu un vecāku grupām, izmantojot PedsQL (Pediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scale) aptauju par bērnu un pusaudžu dzīves kvalitāti (Varni, 1998; https://eprovide.mapi-trust.org/instruments/pediatric-quality-of-life-inventory). Anketas tika vērtētas skalā no 0 līdz 100. Augstāki rādītāji norāda uz labāku dzīves kvalitāti. Glikēmijas kontrole tika no-vērtēta, izmantojot pēdējā glikolizētā hemoglobīna rādītājus. Rezultāti tika salīdzināti starp bērniem ar 1.TCD (n = 70) un bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (n = 24). Pētījuma dati tika ievadīti, apkopoti un analizēti, izmantojot statistikas programmu IBM SPSS Statistics V22.0. Rezultāti. Novērtējot dzīves kvalitāti bērniem ar 1.TCD un bērniem, kuriem ir 1.TCD un asociēta autoimūna slimība, ir redzams, ka statistiski nozīmīgs zemāks kopējās labklājības vērtējums tika iegūts bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību (p = 0,014), kā arī bērni ar 1.TCD un ar to saistītu autoimūno slimību parādīja zemākus re-zultātus emocionālās veselības jomā (p = 0,032). Savukārt starp abām grupām nav statistiski nozīmīgas atšķirības atbildēs, kas sniegtas fiziskās veselības, sociālās un skolas vides jomās. Kā arī nav statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnas slimības esamību un sliktāku di-abēta kompensāciju (p = 0,39). Dzīves kvalitātes rezultāti, kuri ir saņemti no vecāku grupas sniegtajām atbildēm, ir līdzīgi tiem rezultātiem, kas ir saņemti no bērnu grupas sniegtajām atbildēm. Secinājumi. Dzīves kvalitāte ir sliktāka bērniem ar 1.TCD un asociētu autoimūno slimību, salīdzinot ar bērniem, kuriem ir tikai 1.TCD. Savukārt nav statistiski nozīmīgas saistības starp autoimūnu slimību, kas ir saistīta ar 1.TCD un sliktāku glikēmijas kontroli. | |
| dc.description.abstract | Type 1 diabetes (T1D) is one of the most common chronic diseases in the population under 18 years of age. It requires extensive self-management to avoid complications and may have negative effects on the everyday life of children with the disease. T1D results from the autoimmune destruction of pancreatic beta cells. Thence it’s often associated with other autoimmune diseases. Most common comorbidities include celiac disease, autoimmune thyroid disease, autoimmune gastritis, pernicious anemia and vitiligo. These diseases may decline glycemic control, lead to an increase rate of hypoglycaemia, can cause malabsorption and anemia which additionally impair the quality of life (QoL) in patients with T1D. Aim. To evaluate and compare QoL and glycemic control in children with T1D and associated autoimmune diseases with T1D only. Methods. This case control study included 94 children ranging from 2 to 17 years old with diagnosed T1D. QoL was assessed in participants and parents using Pediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scale (PedsQL) (Varni, 1998; https://eprovide.mapi-trust.org/instruments/pediatric-quality-of-life-inventory). Questionnaires were scored from 0 to 100; higher scores indicate better QoL or well-being. Glycemic control was evaluated by using data of most recent hemoglobin A1c. Scores were compared between children with T1D (n=70) and T1D with associated autoimmune disease (n=24). Data was evaluated using IBM SPSS Statistics software. Results. Based on PedsQL survey data among children with T1D, statistically significantly lower total score of general well-being was obtained from children with T1D and associated autoimmune disease (p = 0,014). Children with T1D and associated autoimmune disease reported lower emotional functioning score (p = 0,032). Physical, social and school functioning scores didn’t differ in those with and without T1D associated autoimmune disease. There weren’t statistically significant differences in hemoglobin A1c between children with T1D and autoimmune disease and T1D only (p = 0,39). Furthermore, results submitted by children and parents presented similar generic PedsQL survey data. Conclusion. Children with T1D and associated autoimmune disease have lower QoL. Nevertheless, there isn’t a statistically significant correlation between T1D associated autoimmune diseases and lower glycemic control. | |
