Dzīves kvalitātes novērtējums vājredzīgiem pacientiem

Abstract

Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 61 lapām, satur 29 attēlus, 2 tabulas, 2 pielikumus. Darba izstrādei tika izmantoti 47 literatūras un interneta avoti. Ievads: Dzīves kvalitātes jēdziens ietver veselumā vairākus dzīves aspektus un dimensijas- objektīvos indikatorus, ekonomisko situāciju, nodarbinātību, mājokli, veselību un veselības aprūpi, ģimeni, sociālo līdzdalību, gan subjektīvo apmierinātību ar dzīvi kopumā un atsevišķām tās jomām. Šajā pētījumā autore pievērsīsies dzīves kvalitātes izpētei pacientiem ar vājredzību. Ar veselību saistītā dzīves kvalitāte rādītāji nosaka vispārējo apmierinātību ar dzīvi ar mērķi identificēt veselības riskus un sniegt atbilstošu iejaukšanās stratēģiju. Pētījuma mērķis: ir izzināt vājredzīgu pacientu dzīves kvalitāti un to ietekmējošos faktorus. Pētījuma ietvaros autore pētīja un analizēja literatūru par dzīves kvalitāti un vājredzīgiem pacientiem. Metodes: Pētījuma veikšanai tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode- aptauja. Autore izstrādāja modificētu aptaujas anketu, kas kopumā sastāv no 16. jautājumiem. Lai izpētītu pacientu dzīves kvalitāti, par pamatu tika izmantota standartizēta anketa- SF-36 anketa (SF-36® Health Survey).Pētījumā tiks izmantota anketas latviešu, krievu valodas versija. Respondenti iesaistījās pētījumā, kad nāca pie ārsta uz konsultāciju. Aptauja arī tika veikta telefoniski. Tika sniegtas atbildes uz šādiem būtiskiem jautājumiem - Kāda ir vājredzīgu pacientu dzīves kvalitāte kopumā un kādi faktori to ietekmē? Un- Vai pastāv atšķirības dzīves kvalitātes līmenī atkarībā no vājredzības iegūšanas veida? Rezultāti: Kopumā pētījumā piedalījās 102 respondenti. Pētījumā piedalījās 58% sieviešu un 48% vīriešu. Lielākā daļa respondentu ir vecumā no 31-40 gadiem (27%), 25%- no 51-60 gadiem, 22% no 41- 50 gadiem , 16% no 61 un vairāk gadiem, bet 10% vecumā no 20- 30 gadiem. 58% respondenti vājredzība ir sākusies dzīves laikā, bet 42%- kopš dzimšanas. Neraugoties uz respondentu vājredzību, 71% savu veselības stāvokli kopumā tie vērtē diezgan augstu, kas norāda uz pētāmās izlases specifiku. Secinājumi: Autore uzskata, ka veiktā pētījuma rezultātus dzīves kvalitātes izpētē lielā mērā ietekmē COVID-19 klātesamības faktors, kas visvairāk skar tieši tās sabiedrības grupas, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām un piedzīvo daudzus ar ikdienas fizisko mobilitāti saistītus ierobežojumus. Pētījumā tika noskaidrots, ka nepastāv atšķirības starp dzīves kvalitātes līmeni pacientiem ar iegūtu un iedzimtu vājredzību.

Diploma work is written in Latvian language, on 61 pages. It contains 29 images, 2 tables, 2 attachment and 47 references to literature sources. Introduction: the concept of quality of life includes several aspects and dimensions of life as a whole - objective indicators, economic situation, employment, housing, health and health care, family, social participation, and subjective satisfaction with life as a whole and its individual areas. In this study, the author will focus on studying the quality of life in patients with low vision. Health-related quality of life indicators determine overall life satisfaction with the aim of identifying health risks and providing an appropriate intervention strategy. Aim: is to find out the quality of life of visually impaired patients and the factors affecting them. As part of the study, the author studied and analyzed literature on the quality of life and visually impaired patients. Methods: a quantitative research method was used to conduct the study - a survey. The author developed a modified questionnaire, consisting of 16 in total. questionnaire. The standardized questionnaire - SF-36 questionnaire (SF-36® Health Survey) was used as a basis for the study of patients ' quality of life. Latvian, Russian version of the questionnaire will be used in the study. Respondents were engaged in the study when they came to the doctor for a consultation. The survey was also conducted by telephone. Answers were given to the following fundamental questions - What is the quality of life of visually impaired patients in general and what factors influence it? And-are there any differences in the level of quality of life depending on the way of acquiring poor eyesight? Results: a total of 102 respondents participated in the study. The study involved 58% of women and 48% of men. The majority of respondents are aged 31-40 years (27%), 25%- from 51-60 years, 22% of 41 - 50 years, 16% of 61 and more years, and 10% of 20 - 30 years. 58% of respondents low vision has begun during life, while 42%- since birth. Despite the low visibility of the respondents, 71% of their health status in general they rate quite high, which indicates the specificity of the sample being studied. Conclusions: the author believes that the results of the study in the study of quality of life are greatly influenced by the presence factor of COVID-19, which is most affected precisely by those groups of society that suffer from chronic diseases and experience many limitations related to daily physical mobility. The study found that there was no difference between the level of quality of life in patients with acquired and congenital low vision.