Plaušu datortomogrāfijas protokola modifikācija pie krūškurvja traumām

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Plaušu datortomogrāfijas protokola modifikācija pie krūškurvja traumām”. Tēmas aktualitāti nosaka mūsdienu vispasaules iedzīvotāju pārgalvīgās un nepārdomātās rīcības, kas bieži vien beidzas ar cilvēku veselībai apdraudošām sekām. Katru dienu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti steidzas uz vairākiem izsaukumiem pie avārijām uz autoceļiem, sadzīvē gūtām traumām, sporta aktivitātēs gūtām traumām vai pat kriminālās darbības rezultātā gūtām traumām. Krūšu kurvī atrodas dzīvībai svarīgie orgāni un ja to traumas netiek laicīgi diagnosticētas, tad iznākums var būt letāls. Lai krūšu kurvja traumas tiktu raiti diagnosticētas neskatoties uz radiogrāfijas speciālista darba stāžas tika izstrādāts šis bakalaura darbs. Lai īstenotu darbu tika izvirzīts sekojošs mērķis - noskaidrot kādus plaušu datortomogrāfijas protokola parametrus modificē radiogrāfijas speciālisti veicot plaušu un videnes izmeklējumu pie krūškurvja traumām. Lai īstenotu darba mērķi tika izvirzīti uzdevumi analizēt literatūru par krūšu kurvja anatomiju, krūšu kurvja traumām, pacienta izmeklēšanas metodēm pie krūšu kurvja traumām, veikt anketēšanu starp radiogrāfijas speciālistiem, apkopot anketēšanas datus un veikt secinājumus. Darbā tika izvirzīta hipotēze – izmantojot standartizētu izmeklējuma protokolu izmeklējums sniedz vairāk informāciju akūtos krūšu kurvja traumu gadījumos. Par pētniecības instrumentu tika izmantota darba autores izstrādāta aptaujas anketa. Darbā tika pielietota kvantitatīvā pētniecības metode. Pētījumā tiek secināts, ka ne visi radiogrāfijas speciālisti maina protokola parametrus, lai tos pielāgotu katrai klīniskai situācijai atsevišķi. Kā arī darbā izvirzītā hipotēze netiek apstiprināta, jo pie krūšu kurvja traumām reģionālās slimnīcās standartizēts izmeklējuma protokols varētu noderēt, saistībā ar to, ka tajās netiek bieži izmeklēti pacienti kas atrodas smagos stāvokļos. Bet klīniskās universitātes slimnīcās gadījumu smaguma pakāpe spēj ļoti krasi atšķirties un visus izmeklējumus nav iespējams veikt pēc viena standartizēta protokola. Darbs rakstīts latviešu valodā, sastāv no 53 lappusēm, to veido 3 nodaļas un 7 apakšnodaļas, darbā izmantoti 22 literatūras avoti, 11 pielikumi. Darbā iekļauti 14 attēli.

The topic of the Bachelor's thesis is “Modification of lung computed tomography protocol in chest injuries”. The topicality of the topic is determined by the reckless and ill-considered actions of today's global population, which often end in consequences that could potentially harm human health. Every day, emergency medical services rush to a number of calls for road accidents, domestic injuries, sports injuries or even criminal injuries. There are vital organs in the chest, and if their injuries are not diagnosed in time, the result can be fatal. This bachelor's thesis was developed in order to diagnose chest injuries smoothly despite the work experience of a radiography specialist. The following goal was set to implement the work – determine which parameters of the lung computed tomography protocol are modified by radiography specialists when performing a lung and mediastinal examination for chest injuries. In order to achieve the goal of the work, tasks were set - analyze the literature on chest anatomy,analyze the literature on chest injuries, analyze the literature on patient examination methods for chest injuries, to carry out a survey among radiography specialists, to compile survey data and develope conclusions. The hypothesis was put forward in the work - using a standardized examination protocol, the examination provides more information in acute cases of chest injuries. A questionnaire developed by the author of the work was used as a research tool. The quantitative research method was used in the work. The study concludes that not all radiographers change the protocol parameters to suit each clinical situation. Also, the hypothesis put forward in the work is not confirmed, because in the case of chest injuries in regional hospitals, a standardized examination protocol could be useful, due to the fact that they do not often examine patients in severe conditions. But in clinical university hospitals, the severity of the incident can vary greatly, and not all examinations can be performed according to a single standardized protocol. Thesis is written in Latvian and consists of 53 pages, it consists of 3 chapters and 7 subsections, 22 literature sources and 11 appendices are used in the work. The work includes 14 images.