Rezistences pret antibakteriālajiem līdzekļiem un bioplēvju veidošanās noteikšana no ķirurģiskā materiālā izolētiem Staphylococcus epidermidis celmiem

Abstract

Staphylococcus epidermidis ir komensāls oportūnists, kas ir plaši sastopams kā daļa no ādas normālās mikrofloras. Bieži tas kā kontaminants nokļūst uz protēžu vai katetru virsmas un veicina noturīgu infekciju attīstību. Pateicoties S. epidermids biofilmu veidojošai īpašībai 80% grūti ārstējamu infekciju gadījumos novērojama to klātbūtne. Meticilīna rezistence ir plaši izplatīta pateicoties mecA gēna klātbūtnei. Svarīgi izprast rezistences mehānismus un biofilmu dabu, lai tās varētu laboratoriski noteikt un atrastu veidu, kā cīnīties ar sarežģītām infekcijām. Darba ietvaros noteikts, ka klīniskajos izolātos novērojama izteikta rezistence pret ciprofloksacīnu, klindamicīnu, eritromicīnu, cefoksitīnu un trimetromprimu/sulfametaksazolu. Novērota izteikta mikroorganisma tendence veidot biofilmas, kā arī plaša mecA klātbūtne. Pilnīga jutība novērota tikai vankomicīnam.

Staphylococcus epidermidis is a commensal opportunist widely known as a part of the normal microflora of the skin. It can be found as a contaminant on the surface of prostheses or catheters and contribute to the development of difficult-to-treat infections. Due to the biofilm-forming nature of S. epidermidis, 80% of difficult-to-treat infections have their presence. Methicillin resistance is widespread due to the presence of the mecA gene. It is important to understand the mechanisms of resistance and the nature of biofilms, so that they can be laboratory-identified and a way to fight complex infections could be found. As part of this theses, it is determined that clinical isolates possess resistance ciprofloxacin, clindamycin, erythromycin, cefoxitin and trimetoprim/sulfametoxazol and a pronounced tendency of the micro-organism to develop biofilms, as well as possessing a broad presence of mecA. Absolute sensitivity is only witnessed with vancomycin.