Pacientu līdzestības trūkums ģimenes ārsta nozīmējumu izpildē

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Pacientu līdzestības trūkums ģimenes ārsta nozīmējumu izpildē”. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 50% pacientu nav līdzestīgi medikamentu lietošanā, respektīvi tie neievēro ģimenes ārsta norādījumus un regulāri nelieto medikamentus, kas tiem izrakstīti. Pamatā tie ir pacienti ar hroniskām saslimšanām – sirds un asinsvadu slimības, diabēts, epilepsija, astma, gremošanas trakta saslimšanas u.c. Šo pacientu līdzestības trūkums rezultējas ievērojamās valsts veselības aprūpes izmaksās un stacionāra personāla un tehnisko resursu nelietderīgā izlietošanā, kā arī paša pacienta veselības stāvokļa regresijā. Darba mērķis bija noskaidrot, cik pacientu gadā iestājas stacionārā medikamentu līdzestības trūkuma dēļ un kas ir šī līdzestības trūkuma iemesls. Pētniecības uzdevumi bija atlasīt un analizēt pieejamo literatūru un informācijas avotus par pacientu līdzestību un tās trūkumu; analizēt Dorotejas Oremas māszinību teoriju saistībā ar pacientu līdzestību, pēc pētījumā iegūtajiem datiem noskaidrot, cik daudz pacientu ar līdzestības trūkumu katru gadu nokļūst stacionārā, kāds ir to vecums, dzimums, diagnozes un cik ilgi viņi uzturējušies stacionārā. Izvirzītā hipotēze: pacientu līdzestības trūkums savā ārstēšanā ir biežākais stacionēšanas iemesls hroniski noritošu slimību gadījumos. Lai sasniegtu darba mērķi, autore veica kvantitatīvu pētījumu, par pētījuma instrumentu izmantojot izstrādātu protokolu stacionārā pacienta medicīniskās dokumentācijas analīzei. Pētījumā tika noskaidrots, ka no stacionāra pacientu slimības vēsturēm ir sarežģīti iegūt pārliecinošu informāciju par pacientu līdzestības esamību vai trūkumu, jo šādi dati atsevišķi netiek ievākti. Taču lielākā daļa pacientu, kas tiek stacionēti ar hroniskām saslimšanām, visticamāk nav lietojuši ģimenes ārsta nozīmētos medikamentus, par to varētu liecināt gan jau esošās slimības hroniskā stadija, gan tas, ka pacients anamnēzē atzīmē, ka nekādus medikamentus nelieto. Un tas, iespējams, ir iemesls, kādēļ šie pacienti nonākuši stacionārā. Šo pacientu skaits procentuāli nav liels, taču vidēji katrs šāds pacients stacionārā pavada 7 dienas, tādējādi izšķērdējot valsts veselības aprūpes līdzekļus un stacionāra tehniskos un cilvēkresursus. Biežākās diagnozes šādiem pacientiem ir arteriālā hipertensija, 2.tipa cukura diabēts, pankreatīts, sirds mazspēja u.c. Gandrīz puse šo pacientu gada laikā ir stacionēti 3 reizes. Vecuma grupas, kurām raksturīgs vislielākais medikamentu līdzestības trūkums, ir vecumā no 50 līdz 59 un 80 un vairāk gadu. Atslēgvārdi: pacients, līdzestība, līdzestības trūkums, hroniskas slimības.

The Bachelor’s Thesis is “Patient Non-adherence in Execution of Orders made by General Practitioner”. According to data by the World Health Organisation approximately 50% of patients are non-adherent, meaning they do not follow orders of General Practitioner and do not take their medicine on a regular basis. Mainly these are patients with chronic diseases – cardiovascular diseases, diabetes, epilepsy, asthma, digestive disorders etc. The non-adherence of these patients results in significant costs of health care services, futile use of staff and technical resources of the hospitals, as well as decrease in patient’s health. The aim of the Thesis was to clarify how many patients are admitted to hospital due to non-adherence and what are the causes of this non-adherence. Subject of the Thesis was to review and analyse scientific literature and information resources on patient adherence and non-adherence; to analyse Dorothea Orem’s nursing theory in relation with patient adherence, according to the obtained data to clarify how many patients are admitted to hospital every year, what their age, sex, diagnosis is and haw long they have stayed at the hospital. The hypothesis: the patient non-adherence in their treatment is the most frequent reason for admittance in case of chronic illness. In order to reach the goal, the author of the Thesis performed quantitative research, using protocol developed for analysis of medical records of the hospital as a research tool. The results of the research ascertains that it is complicated to obtain the information about patient adherence or non-adherence from the medical records of the hospital due to the fact that such data have not been indicated. However, the majority of patients admitted with chronic diseases, most likely have not taken any medication prescribed by the General Practitioner, evidence of it being the chronic stage of the disease, as well as the statement of the patients that they have not been taken any medication. The number of these patients is not high, however they spend 7 days in hospital on the average, thus wasting resources of the health care system and the hospital. The most frequent diseases of these patients are arterial hypertension, type 2 diabetes, pancreatitis, heart failure etc. Almost half of these patients have been admitted to hospital three times a year. The age characterised by the lowest adherence are age groups of 50 – 59 and 80+. Key words: patient, adherence, non-adherence, chronic disease.