Latvijas pensiju sistēmas attīstība - iespējas un šķēršļi
Author
Dzenis, Rolands
Co-author
Latvijas Universitāte. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
Advisor
Kristapsone, Silvija
Date
2021Metadata
Show full item recordAbstract
Latvijā līdzīgi kā visā pasaulē ir vērojama sabiedrības novecošanas tendence, kas aktualizē jautājumu par cilvēku virs darbaspējas vecuma finansiālu nodrošinājumu vecumdienās. Pēc CSP prognozēm cilvēki, kuri sasniegs pensijas vecumu 2021. gadā, vidēji nodzīvos vairāk nekā 17 gadus. 2001. gadā Latvijā tika realizēta pensiju sistēmas reforma, kuras rezultātā valstī tika ieviesta jauna pensiju sistēma, kura sastāv no trim pensiju līmeņiem. Šobrīd Latvijas pensiju sistēmā noteicoša loma savu pensijas uzkrājumu veidošanā ir pašam indivīdam, nevis valstij. Papildus dalībai pirmajā un otrajā līmenī, cilvēkiem ir iespēja veikt papildus uzkrājumus vecumdienām, novirzot daļu no saviem ienākumiem trešajā pensiju līmenī jeb PPF. Diemžēl lielai sabiedrības daļai, sasniedzot pensijas vecumu nāksies saskarties ar nozīmīgu ienākumu līmeņa kritumu, gadījumā, ja tie nav veidojuši uzkrājumus papildus uzkrājumiem pirmajā un otrajā pensiju līmeņos. Valstij būtu jānodrošina lielāka sabiedrības iesaiste dalībai trešajā pensiju līmenī ar mērķi vairot nākotnes pensionāru labklājību un dzīves kvalitāti. Nekorektas ekspektācijas par paredzamo ienākumu līmeni vecumdienās var rezultēties ar pieaugošo slogu uz valsts sociālo budžetu, nodrošinot atbalstu tai sabiedrības daļai, kas sava darba mūžā nav spējuši uzkrāt pietiekamu kapitālu savu finansiālu vajadzību apmierināšanai vecumdienās un kā rezultātā ilgstoši tiks pakļauti nabadzības riskam. Valstij ir jāizglīto savi iedzīvotāji par pensijas sistēmas darbības pamatprincipiem, lai tie apzinātos savu lomu pensijas uzkrājumu veidošanā un laicīgi aizdomātos par savu finansiālu labklājību sasniedzot pensijas vecumu. Šī darba ietvaros autors ir izvērtējis Latvijas pensiju sistēmas stāvokli, analizējot publiski pieejamo informāciju par sistēmas attīstību vērtējot vairākus radītājus. Vienlaikus darba autors ir veicis Latvijas iedzīvotāju aptauju, vācot primāros datus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret pensiju sistēmu, uzticību tai, pamatdarbības principu izpratni, kā arī pašu iesaisti savu pensijas uzkrājumu veidošanā. Maģistra darbs satur 79 lapas, 14 attēlus, 5 tabulas un 2 pielikumus. Darbs ir izstrādāts latviešu valodā. In Latvia, as in the whole world, there is a trend of aging of society, which raises the issue of financial security of people over working age in old age. According to CSB forecasts, people who will reach retirement age in 2021, on average, will live more than 17 years. In 2001 there was a pension system reform implemented in Latvia, as a result of which a new pension system consisting of three levels of pensions was introduced in the country. Currently, the individual, not the State, plays a decisive role in the formation of their pension savings in the Latvian pension system. In addition to the participation in the first and second pension tiers, individuals can make additional savings for old age by shifting part of their income to the third pension tier or PPF. Unfortunately, a large part of society will face a significant drop in their income level when they reach retirement age in case, they have not created pension savings in addition to savings at the first and second pension tiers. The state should ensure greater public involvement in participation in the third pension tier with the aim of enhancing the well-being and quality of the life of future pensioners. Incorrect exposure of the expected level of income in old age may result in an increasing burden on the social budget of the state, providing support to that part of society which has not been able to accumulate sufficient capital to meet its financial needs in the old age and will, as a result, be exposed to the risk of poverty for a long time. The state must educate its citizens about the basic principles of the operation of the pension system, so that they are aware of their role in the formation of their own pension capital and being able to think about their financial well-being upon reaching retirement age in the timely manner. Within the framework of this work, the author has evaluated the Latvian pension system by analysing publicly available information on the development of the system taking into account several criteria. At the same time, the author of the work has conducted a survey among Latvian residents, collecting primary data on the attitude of Latvians to the pension system, their trust in it, understanding of the basic principles of operations, as well as their own involvement in the creation of personal pension capital. Master thesis contains 79 pages, 14 pictures, 4 tables and 2 attachments. Document has been developed in Latvian language.