Kognitīvās prasmes kā izglītības kvalitāti raksturojošs rādītājs ekonomiskās izaugsmes modeļos

Abstract

Pētījuma mērķis ir novērtēt, kuram no izglītības kvalitāti raksturojošiem rādītājiem - kognitīvās prasmes vai izglītojoties pavadītie gadi, ir ietekme uz ekonomisko izaugsmi valstī, kā arī noteikt faktorus, kas ietekmē izglītības kvalitāti raksturojošo rādītāju kognitīvās prasmes. Pētījumā tiek izmantoti makroekonomiskie dati par 69 pasaules valstīm laika periodā no 2000.gada – 2020.gadam. Ar Beijesa modeļu svēršanas metodi tiek apstiprināta pētījuma izvirzītā hipotēze, ka kognitīvās prasmes būtiski ietekmē ekonomisko izaugsmi valstī. Ar regresijas analīzi iegūtie rezultāti daļēji apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka ieguldījumi izglītībā būtiski uzlabo kognitīvās prasmes, jo valdības izdevumu apjoma ietekmi uz izglītības kvalitāti neizdevās apstiprināt, tomēr tehnisko līdzekļu nodrošinājumam ir ietekme uz izglītības kvalitāti, kas nozīmē, ka mērķētiem resursu ieguldījumiem ir ietekme uz kognitīvajām prasmēm.

The aim of the study is to initially evaluate which of the two main indicators characterizing quality of education - cognitive skills or number of years of schooling have predominant impact on economic growth. Second aim is to determine factors that impacts cognitive skills as an indicator characterizing quality of education. The study uses macroeconomic data for 69 countries from 2000 to 2020. Data analysis using Bayesian Model Averaging confirms the study's hypothesis that cognitive skills significantly affect the economic growth in a country. The results of the regression analysis partially support the hypothesis that the investment in education significantly improves cognitive skills. Study did not affirm direct correlation between government spending and quality of education. At the same time the provision of technical means proved to have a sonsiderable impact on education. Overall conclusion is that targeted investment in education does impact upon cognitive skills.