Show simple item record

dc.contributor.advisorKārkliņa, Annija
dc.contributor.authorBērziņa, Krista
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
dc.date.accessioned2021-06-30T01:02:28Z
dc.date.available2021-06-30T01:02:28Z
dc.date.issued2021
dc.identifier.other81555
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/55180
dc.description.abstractDarbā tiek pētīti tādi jautājumi kā iespējamie ierobežojumi ārkārtējās situācijas pagarināšanas termiņam, vai ārkārtas situācija var būt par pamatu cilvēka pamattiesību ierobežošanai un kā Latvijā tiek realizēta cilvēku pamattiesību ievērošana kontekstā ar Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem ierobežojumiem. Pētījumu rezultātā darba autore secina, ka Ministru kabinets, izsludinot ārkārtējo situāciju to var tik reizes, cik to prasa situācijas nopietnība. Vērtējot ārkārtējo situāciju kā pamatu cilvēktiesību ierobežošanai darba autore secina, ka valdība ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīga samērīgi ierobežot Satversmes 116.pantā noteiktās tiesības, lai aizsargātu sabiedrības drošību. Ārkārtējās situācijas laikā visbiežāk tiek ierobežotas cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās brīvību, kā arī tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācija, turpretim obligātā masku nēsāšana neierobežo personu tiesības uz personas brīvību neaizskaramību. Arī tiesības brīvi pārvietoties ārkārtējās situācijas laikā netiek ierobežotas, bet, galvenokārt, ierobežojumi un prasības, kas ir jāizpilda, iedzīvotājiem rada neērtības. Atslēgvārdi: cilvēka pamattiesības, pamattiesību ierobežošana, ārkārtējā situācija, ierobežojumi, sabiedrības intereses, veselība.
dc.description.abstractThe paper investigates such issues as possible restrictions on the term of extension of an emergency state, whether an emergency can be a basis for restricting fundamental human rights and how in Latvia the observance of fundamental human rights is implemented in the context of restrictions adopted during the emergency state of Covid-19. As a result of the research, the author concludes that the Cabinet of Ministers, when declaring a state of emergency, can do so as many times as the seriousness of the situation requires. Assessing the emergency state as a basis for restricting human rights, the author concludes that during the emergency situation the government is entitled to proportionally restrict the rights specified in Article 116 of the Constitution of Latvia in order to protect public safety. During an emergency, people's right to privacy, the right to free movement, the right to freedom of peaceful assembly, and the right to freely choose an occupation according to their abilities and qualifications are most often restricted, while mandatory wearing of masks does not restrict individuals' right to privacy. Keywords: fundamental human rights, restriction of fundamental rights, emergency state, restrictions, public interest, health.
dc.language.isolav
dc.publisherLatvijas Universitāte
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccess
dc.subjectJuridiskā zinātne
dc.subjectCilvēka pamattiesības
dc.subjectPamattiesību ierobežošana
dc.subjectĀrkārtējā situācija
dc.subjectIerobežojumi
dc.subjectSabiedrības intereses
dc.titleSaistībā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas ietekme uz pamattiesību īstenošanu Latvijā
dc.title.alternativeEmergency state caused by Covid-19 impact on human rights in Latvia
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/bachelorThesis


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record