Radniecība kā pamats tiesneša noraidīšanai administratīvajā procesā

Abstract

Nedz Administratīvā procesa likums, nedz arī citi normatīvie akti tieši nenosaka aizliegumu tiesnesim atrasties radniecības, svainības attiecībās ar visām personām, kuras tiek iesaistītas lietas izskatīšanas laikā. Dažos gadījumos tiesnesim vajadzētu lemt par sevis atstatīšanu, citos apstākļus nepieciešams papildus izvērtēt. Autors savā darbā apskata tiesneša noraidīšanas, atstatīšanas institūta piemērošanu, vērtējot kopsakarībā no tiesneša radniecības, svainības attiecību viedokļa. Tiek pausta atziņa, ka jebkuras radniecības, svainības attiecības var tikt uztvertas kā objektivitātes principa neievērošana un par tiesneša pienākumu sevi atstatīt no lietas tālākas izskatīšanas. Atslēgas vārdi: objektivitātes princips, noraidījums, atstatīšanās, neitralitāte, tiesneša ētika, radinieks, procesa dalībnieki.

Neither the Administrative Procedure Law nor any other regulatory enactments directly prescribe a prohibition on a judge to be in a relationship, affinity relationship with all persons who are involved during the proceedings. In some cases, the judge should decide to leave himself, other circumstances need to be further assessed. In his work, the author examines the application of the institute for dismissal, dismissal, assessment of the relationship between the judge and the affinity relationship. It is acknowledged that any relationship, affinity relationship may be regarded as a failure to respect the principle of objectivity and as a judge's duty to distance himself from further proceedings. Keywords: principle of objectivity, rejection, resignation, neutrality, judge's ethics, realative, participants in the process.