R2P doktrīna valstu praksē

Abstract

Darba tematu “R2P doktrīna” autore izvēlējās tās ārkārtīgi asas aktualitātes dēļ. Pēdējie notikumi Jemenā, Ķīnā, Palestīnā un Izraēlā ir spilgts apstiprinājums tam, ka pasaulē pašlaik pietrūks adekvāta un efektīva humanitārās intervences regulējuma, ka arī norāda uz to, ka valstīm nav politiskas gribas īstenot savu pienākumu aizsargāt attiecībā uz aizskartiem iedzīvotājiem valstīs, kur pašlaik ir iestājušās humanitāras krīzes. “Pienākums aizsargāt” jau no paša rašanas brīža bija asu diskusiju cēlonis. Doktrīna uzreiz kļuva par tiesību zinātnieku iemīļotāko pētīšanas tematu. Tika uzrakstīti vairāki simti grāmatu, kas ne tikai izklāstīja kas ir Pienākums aizsargāt, bet arī sniedza kritiku. Neskatoties uz to, R2P palika polemisks jautājums par kūru vēl joprojām strīdas politiķi un zinātnieki visā pasaulē.

Author chose “R2P doctrine” as this research paper’s topic due to it’s acute relevance nowadays. Last events in Yemen, China, Palestine and Israel solve as proof that at the given moment there is no effective and adequate regulation of humanitarian intervention, as well as proves that states lack political motivation and will to execute responsibility to protect civilians of the countries, that experience humanitarian crises. “Responsibility to protect” from the very start was the reason of heated debates. Doctrine at once became one of the most researched and written about topics. Hundreds if not thousands of books and articles were written about this topic, some explained and researched the doctrine, some were critical of it. Despite all the research and debate, Responsibility to protect to this day remains a very controversial issue that politicians and law scholars all over the world can’t come to an agreement about.