Procesā iesaistīto personu pienākums rīkoties atbilstoši labas ticības principam maksātnespējas tiesībās.

Abstract

Labas ticības princips ir maksātnespējas tiesību stūrakmens – ikviena procesa dalībnieku rīcībai ir jābūt godprātīgai. Lai situācijā, kad parādniekam radušās finansiālas grūtības, tiktu iespējami aizsargātas un vismazāk aizskartas visu personu – gan parādnieka, gan tā kreditoru, gan arī visas sabiedrības – intereses, maksātnespējas normatīvais regulējums pastāvīgi jāatjauno. Lai gan literatūrā daudz apskatīta un iztirzāta parādnieka negodprātīga rīcība, parādnieka kreditoru un administratora rīcība ir vērtēta mazāk. Bakalaura darba izstrādes gaitā, analizējot maksātnespējas procedūru regulējošos normatīvos aktus, tiesu praksi un tiesību doktrīnu, ir izpētīts esošais regulējums un konstatētas tā nepilnības gan attiecībā uz parādnieku, gan tā kreditoriem, gan administratoru. Autore ir nonākusi arī pie iespējamiem problēmu risinājumiem, kā, piemēram, veidiem, kā nošķirt dažādu maksātnespējas procesa noteikumu piemērošanu pie atšķirīgām maksātnespējīgās fiziskās personas negodprātīgas rīcības izpausmēm, kā arī iespējamu risinājumu negodprātīgu bezaktīvu juridisku personu maksātnespējas procesu skaita samazināšanai.

The principle of good faith is the cornerstone of insolvency law – all participants in the insolvency proceedings must act within the principle of good faith. In situations where a debtor faces financial distress it is important to conduct the proceedings in such a way that none of the involved parties’ interests are disregarded – from the debtor himself, to the creditor and also society as a whole. To ensure that the legitimate interests of all parties are well defended the legislature around insolvency law must be developed continuously. Although there is a vast amount of literature around dishonest actions of the debtor, the creditor’s and administrator’s actions are less discussed in this context. This Bachelor Thesis aims to shed a light on some of the potential solutions to identified problems, examples being introducing a possible solution on ways of distinguishing the different applicable rules on the insolvency proceedings depending on different forms of dishonest actions performed by the insolvent natural person, as well as a possible solution for reducing the number of dishonest assetless legal persons' insolvency proceedings.