Sociālo tīklu lietošanas paradumu saistība ar apmierinātību ar dzīvi un sociālo salīdzināšanu

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp Instagram lietošanas intensitāti, apmierinātību ar dzīvi un sociālo salīdzināšanu. Datu ievākšanai tika izmantotas trīs aptaujas: Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985; aptauju adaptējusi Anda Upmane, 2010), Sociālās salīdzināšanas skala (Social Comparison Scale; Allan & Gilbert, 1995; aptauju adaptējusi Liliāna Tamsone, 2015), Instagram lietošanas intensitātes skala (Instagram Intensity Scale (IIS); Kalinina, 2019 – aptauja tika adaptēta šī bakalaura darba ietvaros). Pētījumā piedalījās 102 respondenti (93 sievietes un 9 vīrieši) vecumā no 18 līdz 77 gadiem (M=27,04, SD=9,42). Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka tiešas statistiski nozīmīgas saistības starp Instagram lietošanas intensitāti, apmierinātību ar dzīvi un sociālo salīdzināšanu nepastāv.

The aim of this study was to examine the relations among the intensity of Instagram use, life satisfaction and social comparison. Three questionnaires were used to collect data - Satisfaction With Life Scale (SWLS) (Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985, the method was adapted by Anda Upmane in 2010), Social Comparison Scale (Allan & Gilbert, 1995, the method was adapted by Liliāna Tamsone in 2015), Instagram Intensity Scale (IIS) (Kalinina, 2019 – the method was adapted within the framework of this study). 102 respondents (93 female, 9 male) between age of 18 and 77 (M = 27.04, SD = 9.42) completed the inventories. The results of the study show that there is no direct statistically significant relation between the intensity of Instagram use, life satisfaction and social comparison.