Izdegšanas sindroma saistība ar stresa pārvarēšanas stratēģijām un diennakts maiņu darbu medicīnas māsām covid-19 pandēmijas laikā

Abstract

Šī bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas saistības ir starp izdegšanas sindromu un stresa pārvarēšanas stratēģiju izmantošanu, kādas ir atšķirības izdegšanas sindroma rādītājos starp diennakts maiņu un dienas maiņu darbu, kā arī atšķirības darbam ar COVID-19 pacientu aprūpi praktizējošo māsu vidū. Pētījumā piedalījās 90 māsas no Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Ventspils pilsētas poliklīnikas un doktorāta. Pētījumā tika izmantoti divi instrumenti: Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja, Maslakas izdegšanas aptauja – Vispārīgā aptauja. Pēc Spīrmena korelāciju koeficientu aprēķina, rezultātā tika iegūtas statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp Maslakas izdegšanas triādes cinisma dimensiju un izvairīšanās stratēģiju lietojumu, kā arī pozitīva korelācija starp profesionālo efektivitāti un uz problēmām vērsto stratēģiju izmantošanu, savukārt negatīva korelācija parādījās starp uz problēmām vērsto stratēģiju izmantošanu un izsīkuma un cinisma dimensijām. Pētījumā pierādījās, ka nepastāv atšķirības izdegšanas sindroma rādītājos starp māsām, kuras strādā diennakts maiņu darbu un māsām, kuras nestrādā diennakts maiņu darbu, kā arī nepastāv atšķirības izdegšanas sindroma rādītājos starp māsām, kuras strādā ar COVID-19 pacientiem un māsām, kuras nestrādā ar COVID-19 pacientiem.

The aim of this Bachelor’s Thesis is to clarify the relationships between burnout syndrome and the use of coping strategies, differences in burnout syndrome indicators between 24-hour shift work and day shifts, as well as differences in nurses taking and not taking care of COVID-19 patients. The study involved 90 nurses from Ziemeļkurzemes regional hospital, Ventspils polyclinic and doctorate. The study used two inventories: The Coping Orientation of Problem Experienced Inventory (COPE), Maslach Burnout Inventory – General Survey (MBI – GS). The calculation of Spearman’s correlation coefficients resulted in statistically significant positive relationships between Maslach burnout triad cynicism dimension and the use of coping strategies, as well as positive correlation between professional efficacy and the use of problem-focused coping strategy, however there is a negative correlation between the use of problem-focused coping strategy and exhaustion and cynicism scales. The study proved that there are no differences in burnout syndrome indicators between nurses who work 24-hour shifts and nurses who work day shifts, there are no differences in burnout syndrome indicators between nurses who work with COVID-19 patients and nurses who are not taking care of COVID-19 patients