Reliģiozitātes un prosociālas uzvedības saistības

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistības starp reliģiozitāti un prosociālo uzvedību un noskaidrot, vai reliģiozitāte ir saistīta ar prosociālu uzvedību un otrādi. Pētījuma izlasi veido 54 respondenti vecumā no 18 līdz 66 gadiem (M=41,68 SD=14,14), no kuriem 28 sievietes, un 26 vīrieši. Reliģiozitātes mērīšanai tika izmantota Z - 15 skala (Zentralitätskala Z-15, Huber, 2003, 2004), Prosociālās uzvedības tendenču mērīšanai tika izmantota Prosociālo tendenču aptauja (Prosocial Tendencies Measure, PTM, Carlo & Randall, 2002). Pētījuma gaitā tika atbildēts uz izvirzīto jautājumu un iegūtie dati ļāva secināt, ka pastāv statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp reliģiozitāti un visiem prosociālās uzvedības veidiem. Analizējot sīkāk atsevišķo reliģiozitātes dimensiju un prosociālo uzvedības veidu saistības secināts, ka visnozīmīgākā pozitīvā saistība ir starp dimensijām reliģiskā pieredze un interese par reliģiskiem jautājumiem un vairākiem prosociālās uzvedības veidiem. Publiskai prosociālai uzvedībai ir savstarpējas saistības ar četrām no sešām reliģiozitātes dimensijām. Emocionālā un anonīmā prosociālā uzvedība uzrāda vismazāk saistību ar atsevišķām reliģiozitātes izpausmēm. Lūgšanu un Dievkalpojumu dimensija neuzrāda nevienu statistiski nozīmīgu saistību ar kādu no prosociālās uzvedības veidiem.

The aim of the study was to explore the relationship between religion and prosocial behaviors and how religiosity affects prosocial behaviors and vice versa. The sample group consists of 54 respondents aged 18 to 66 (M = 41.68 SD = 14,14), of which 28 women and 26 men. The Z-15 scale (Zentralitätskala Z-15) (Huber, 2003, 2004) was used to measure religious behaviors, Prosocial Tendencies Measure (PTM) (Carlo & Randall, 2002) was used to measure prosocial behavior tendencies. In the course of the study, the data obtained led to the conclusion that there is a statistically significant positive relation between religiosity and all forms of prosocial behaviors. Detailed analyzes had shown correlation between the individual dimensions of religiosity and forms of prosocial behaviors leads to conclusions that the most significant positive relationship is between the dimensions religious experience and interest in religious issues and several forms of prosocial behaviors. Public prosocial behaviors have a mutual relation with four out of six dimensions of religiosity. Emotional and anonymous prosocial behaviors show the least relation to individual forms of religiosity. The prayer and religious service dimension does not show any statistically significant relationship with any of the prosocial behaviors.