Uztvertā stresa, grūtnieču trauksmes, uztvertā sociālā atbalsta, pašefektivitātes un sagatavotības dzemdībām saistība ar nodomu veikt plānotu ķeizargriezienu vai dzemdēt fizioloģiskās dzemdībās

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt mainīgo lielumu: Uztvertais stress, Grūtnieču stress, Uztvertais sociālais atbalsts, Pašefektivitātes izjūta un Sagatavotība dzemdībām saistību ar sievietes nodomu dzemdēt fizioloģiskās dzemdībās vai izvēlēties plānotu ķeizargrieziena operāciju. Tāpat mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp šiem mainīgajiem lielumiem sievietēm, kuras dzemdē pirmo reizi un tām, kuras piedzīvo atkārtotas dzemdības, kā arī atkarībā no grūtniecības perioda. Un pārbaudīt vai kāds no mainīgajiem lielumiem prognozē sievietes izvēli attiecībā uz dzemdību veidu. Pētījumā tikai iesaistītas grūtnieces pirmajā, otrajā un trešajā grūtniecības trimestrī, kopā (n=328): pirmreizējas grūtnieces (n=143), atkārtotas grūtnieces (n=185), kā arī tika izdalīts vai sieviete vēlas dzemdēt fizioloģiski (n=303) vai plāno ķeizargrieziena operāciju (n=25). Pētījumā pielietotais instrumentārijs: Uztvertā stresa skala (Preceived Stress Scale (PPS))(Cohen & Mermelstein, 1983); Pirmsdzemdību distresa aptauja (Prenatal Distress Questionnaire (PDQ-12)) (Yali & Lobel, 1999); Uztvertā sociālā atbalsta aptauja (Multidimensional Scale of Perceived Social Support (MSPSS), Zimet & Farley, 1988); Dzemdību pašefektivitātes aptauja (Childbirth Self-Efficacy Inventory (CSEI), Lowe, 1993); Sagatavotība dzemdībām aptauja. Galvenie secinājumi: Uztvertais stress, grūtnieču trauksme, uztvertais sociālais atbalsts, pašefektivitātes izjūta, sagatavotība dzemdībām un dzemdību skaits neprognozē sievietes izvēli attiecībā uz dzemdību veidu. Tomēr sievietes, kuras dzemdē pirmo reizi biežāk izvēlas fizioloģiskās dzemdības nekā sievietes, kuras dzemdē atkārtoti, kā arī Sagatavotība dzemdībām saistīta ar varbūtību izvēlēties dzemdēt fizioloģiskās dzemdības. Jo augstāki sievietes pašefektivitātes un uztvertā sociālā atbalsta rādītāji, jo zemāks uztvertais un grūtnieču stress. Uztvertais stress ir pozitīvi saistīts ar grūtnieču stresu.

The aim of this study was to explore relationship between Preceived stress, Prenatal Distress, Perceived Social Support, Childbirth Self-Efficacy and prepearedness for childbirh and and a woman's intention to give birth in a physiological birth or by caesarean section. The aim was also to find out the relationship between these variables for women giving birth for the first time and those experiencing repeated births, as well as depending on the period of pregnancy. And find out if any of the variables predict a woman's choice regarding of type of birth. Pregnant women in the first, second and third trimesters of pregnancy were included in the study, in total (n = 328): first-time pregnant women (n = 143), repeated pregnant women (n = 185), and whether a woman wants to give birth physiologically (n = 303) or planning a caesarean section (n = 25). The tools used in the study: Preceived Stress Scale (PPS))(Cohen & Mermelstein, 1983); Prenatal Distress Questionnaire (PDQ-12)) (Yali & Lobel, 1999); Multidimensional Scale of Perceived Social Support (MSPSS), (Zimet & Farley, 1988); Childbirth Self-Efficacy Inventory (CSEI), (Lowe, 1993); Prepearediness for childbirth. Results: Perceived stress, Prenatal distress, Perceived social support, Self-efficacy, Prepearediness for childbirth and number of births do not predict a woman's choice of type of childbirth. Women who give birth for the first time are more likely to choose physiological births than women who have already given birth. Prepearediness for childbirth is related to the probability of choosing to give birth in physiological childbirth. The higher the rates of women's self-efficacy and perceived social support, the lower the perceived stress and prenatal distress. Perceived stress is positively related to prenatal distress.