Emocionālā intelekta saistība ar darbinieku iesaisti darbā

Abstract

Pētījumi pēdējo 20 gadu laikā liecina, ka emocionālajam intelektam (EI) ir nozīmīga ietekme uz indivīda spēju tikt galā ar darba vides prasībām. Šis pētījuma analizēja EI modeļus un tā nozīmīgumu darba vidē, kā arī aplūkoja EI līmeņa un darbinieku iesaistes darbā līmeņa saistības. Pētījums sastāv no 109 respondentiem, 85% sievietēm un 15% vīriešiem, vecumposmē no 18 līdz 65 gadiem (M=38). Lai uzzinātu vai pastāv saistība starp abiem mainīgajiem, tika izmantoti divi testi: Ūtrektas darba iesaistes skala (Utrecht work engagement scale; UWES), ko Latvijā adaptējusi Sanita Kronberga, 2014. gadā un Šūtes emocionālā intelekta pašnovērtējuma tests (Schutte self-report emotional intelligence test; SSEIT), ko Latvijā adaptējuši Viesturs Reņģe un Jeļena Ņižņika, 2012. gadā. Šī pētījuma teorijas analīze uzsver, ka EI, kā koncepts ir svarīgs efektīvas darba vides panākšanai, kā arī tas ir svarīgs indivīda resurss, saskaroties ar prasībām darba vidē. Tiek arī uzsvērta iesaistīta darbinieka nozīmīgums organizācijai. Rezultāti šajā pētījumā liecina, ka ir statistiski nozīmīga saistība stari EI līmeni un darbinieku iesaistes darbā līmeni. Abu mainīgo saistība liecina, ka darbinieks ar augstāku EI līmeni būs iesaistītāks savā darbā. Statistiski nozīmīgas korelācijas arī tika iegūtas starp abu mainīgo apakšskalām. Šis pētījums tiek pamatots ar līdzšinējiem pētījumiem šajā jomā un papildina svarīgu uzskatu, ka EI vairāk jāņem vērā darba vietā.

Research in the last twenty years has indicated the importance of emotional intelligence (EI) in the individual’s capability to deal with the demands and the environment in the workplace. This study analyzed EI models and the meaning of EI in the workplace, specifically, the relationship between EI and employee engagement. Participants in this study consisted of 109 respondents, 85% women and 15% men, between the ages 18 to 65 (M=38). To find out the relation between the two variables, two tests were used: Schutte Self-report Emotional Intelligence Test (SCEIT; Schutte, u.c., 1998) which was adapted to Latvian by Viesturs Reņģe and Jeļena Ņižņika in 2012, and Utrecht Work Engagement Scale (UWES; Schaufeli, Salanova, Gonzalez-Roma, & Bakker, 2002) which was adapted to Latvian by Sanita Kronberga in 2014. The theoretical analysis in this thesis emphasizes that EI as a concept is an important part in an effective workplace and is an important individual resource when dealing with the demands and the environment of a workplace. Also highlighting the importance of an engaged employee and what it means to an organization. The results gained in this research showed that there is a significant relationship between EI and employee engagement. Exploration of the two variable relation proves that an employee with a higher level of EI will be more engaged in their work. Significant correlation was also gained between the two test subscales. This thesis is backed up by current research in the field and adds an importance point of why EI should be taken more into account in the workplace.