Dzīvesspēka saistība ar līdzjūtību pret sevi un uztverto stresu

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija apkopot teorētisko literatūru par dzīvesspēku, līdzjūtību pret sevi un uztverto stresu un savstarpējo mijiedarbību starp šiem konstruktiem. Pētījuma izlasi veido 103 respondenti vecumā no 18 līdz 84 gadiem. Pētījumā tika izmantoti trīs datu ievākšanas instrumenti: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (RSC – Resilience Scale of Adults, (Fribor, et al, 2005), kas ir adaptēta latviešu valodā (Līga Sovere, 2010), iejūtības pret sevi aptauja (SCS – Self- Compassion scale, (Neff, 2003), kas ir adaptēta latviešu valodā (Tamsone, 2015) un uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale Cohen, Kamarck, & Mermelsken, 1983), kas ir adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008). Pētījuma rezultāti norāda, ka dzīvesspēks ir pozitīvi saistīts ar līdzjūtību pret sevi, savukārt, uztvertais stress ir negatīvi saistīts gan ar dzīvesspēka, gan ar līdzjutības pret sevi rādītājiem.

The aim of the thesis was to summarize the theoretical basis for three psychological constructs, resilience, self-compassion and perceived stress and to research the relationship between them. The sample of the study consists of 101 participants aged 18 to 84. All respondents were asked to complete three questionnaires: Resilience Scale of Adults, (Friborg et al., 2005), Self- Compassion scale, (Neff, 2003) and Perceived Stress Scale (Cohen, Kamarck, & Mermelsken, 1983). The results of the study indicate that resilience had a positive correlation between self-compassion, while perceived stress has a negative correlation to both resilience and self-compassion.