Saistība starp profesionālo izolāciju, uztverto produktivitāti un darba slodzi, strādājot attālināti un klātienē

Abstract

Pētījuma mērķis - izpētīt, kāda ir saistība starp profesionālo izolāciju un uztverto produktivitāti, kā arī atšķirības šajos rādītājos dažādām grupām. Pētījumā piedalījās 161 respondents, 20-67 g. (M = 30,53; SD = 8,16). Visi pilnas slodzes darbinieki (107 attālināti, 54 klātienē). Instrumentārijs - demogrāfisko datu aptauja, Profesionālās izolācijas aptauja un divi jautājumi par uztverto darba produktivitāti. Tika noskaidrots, ka pastāv nozīmīgas negatīvas saistības starp profesionālo izolāciju un uztverto produktivitāti. Pastāv nozīmīgas atšķirības abos mainīgajos attālināti un klātienē strādājošajiem, bet nav nozīmīgas atšķirības atkarībā no attālinātas strādāšanas biežuma un tā, vai mēdz strādāt vairāk par noteikto darba laiku.

The aim of this study is to find what kind of connection is between professional isolation and perceived productivity as well as differences in these variables for different groups. The study involved 161 participants, 20-67 y.o. (M = 30,53; SD = 8,16). Full-time workers (107 work remotely, 54 from office). Measures – demographic data questionnaire, Professional Isolation Scale and two questions about perceived work productivity. It was found that there is significant negative relationship between professional isolation and perceived productivity. There are significant differences for remote and office workers, but no significant differences depending on remote working amount and if respondent works longer hours.