Darba – dzīves līdzsvara, darba iesaistes, psiholoģiskās distancēšanās no darba un uztvertā organizācijas atbalsta saistības darbiniekiem, kuri strādā klātienē un attālināti

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp darba – dzīves līdzsvaru, psiholoģisko distancēšanos no darba, darba iesaisti un uztverto organizācijas atbalstu. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi, lai noskaidrotu, kuri mainīgie prognozē darba – dzīves līdzsvaru un vai tie atšķiras darbiniekiem, kuri strādā klātienē un attālināti. Tika izmantota Īsa Darba un Dzīves līdzsvara aptauja, psiholoģiskās distancēšanās no darba, Utrehtas iesaiste darbā aptauja, uztvertā organizācijas atbalsta skala, kā arī iekļauti jautājumi par attālināti strādāto stundu skaitu nedēļā un sociālie demogrāfiskie rādītāji. Pētījuma izlase iekļāva 106 respondentus vecumā no 20 līdz 57 gadiem (M=30,03, SD=8,29), no tiem 82 sievietes un 26 vīrieši. Rezultāti norāda, ka organizācijas atbalsts un distancēšanās no darba pozitīvi saistās ar darba – dzīves līdzsvaru un izskaidro tā variāciju, kā arī uztvertais atbalsts ir augstāks darbiniekiem, kas strādā attālināti.

The aim of this research was to find relations between work – life balance, psychological detachment from work, work engagement and perceived organizational support. Research questions were set to understand which variables will predict work – life balance and if there are differences between remote and non-remote workers. The Short Work-Life Balance Survey, Psychological detachment from work scale, Utrecht Work Engagement Scale, Perceived Organizational Support Scale as well as hours of working remotely and socio-demographic data were measured. The study sample included 106 respondents 20 to 57 years old (M = 30.03, SD = 8.29) from which 82 women and 24 men. The results indicate that the organization's support and distance from work are positively related to work-life balance and explain its variation, as well as that the perceived support is higher for employees who work remotely.