Piederības izjūtas dabai saistība ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem

Abstract

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai skalas „Piederības izjūta dabai” latviešu valodas versijas psihometriskie rādītāji atbilst oriģinālās skalas psihometriskajiem rādītājiem un, vai un kādas statistiski nozīmīgas sakarības pastāv starp piederības izjūtu dabai un tās aspektiem ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, kā arī respondentu sniegtajiem sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 300 respondenti, tiešsaitē anonīmi aizpildot aptauju, kurā tika iekļauta DASS-42 latviešu valodas versija (Vanags un Raščevska, 2017) un šajā darbā adaptētā „Piederības izjūtas dabai” skala (Nisbet, Zelenski & Murphy, 2009), kā arī jautājumi par respondentu sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem. „Piederības izjūta dabai” skalas latviešu valodas versijas psihometriskie rādītāji neatbilda oriģinālās skalas psihometriskajiem rādītājiem, tādēļ, pamatojoties saturiskajā un datu analīzē, tika piedāvāts modificēts skalas modelis, kurš uzrādīja apmierinošus psihometrisko rādītājus. Kopējā izlasē netika atrastas saistības starp piederības izjūtu dabai un depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, bet analizējot atsevišķi sieviešu (n = 162) un vīriešu (n = 132) sniegtās atbildes tika atrastas saistības starp kopējo piederības izjūtu dabai un tās aspektiem ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem. Vīriešiem augstāki piederības izjūtas dabai rādītāji atsevišķos tās aspektos uzrādīja saistības ar samazinātiem depresijas rādītājiem, bet sievietēm augstāki kopējās piederības izjūtas dabai rādītāji uzrādīja saistības ar paaugstinātiem trauksmes un stresa rādītājiem, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka piederības izjūta dabai, atšķirīgi saistās ar sieviešu un vīriešu psiholoģisko labizjūtu. Tāpat tika secināts, ka pieaugot indivīda vecumam un izglītības līmenim palielinās arī kopējā piederības izjūta dabai. Tika izdarīti arī secinājumi par aspektiem, kurus būtu vēlams ņemt vērā, turpmāk veicot pētījumus par indivīda piederības izjūtu dabai un psiholoģisko veselību, piemēram, kontrolējot indivīda apzinātības līmeni esot dabā un veicot pētījumus dažādās vecuma grupās. Atslēgas vārdi: piederības izjūta dabai, saikne ar dabu, depresija, trauksme, stress, psiholoģiskā veselība

The aim of the study was to find out if psychometric indicators of the Latvian version of The Nature Relatedness Scale correspond to the psychometric indicators of the original scale and whether there are statistically significant correlations between nature relatedness and indicators of depression, stress and anxiety or sociodemographic data of respondents. The study involved 300 respondents by anonymously completing an online questionnaire that included the Latvian version of DASS-42 (Vanags and Raščevska, 2017) and The Nature Relatedness Scale adapted in this research (Nisbet, Zelenski & Murphy, 2009), as well as questions about the sociodemographic indicators of the respondents. The psychometric indicators of the Latvian version of The Nature relatedness Scale did not correspond to the psychometric indicators of the original scale, therefore, based on the content and data analysis, a modified version of the scale was proposed, which showed satisfactory psychometric indicators. No correlation was found between nature relatedness and depression, anxiety and stress indicators in the overall sample, but analyzing the responses of women (n = 162) and men (n = 132) separately, a relationship was found between the overall sense of belonging and its aspects with depression, anxiety and stress indicators. Higher rates of men's nature relatedness in some aspects showed correlations with reduced rates of depression, while women who had higher rates of a general nature relatedness correlated with increased rates of anxiety and stress, suggesting that nature relatedness has a different effect on women's and men's psychological wellbeing. It was also concluded that as the individual's age and level of education increase, the overall nature relatedness to nature also increases. Conclusions were also drawn on aspects that would be desirable to take into account in future research on an individual's relatedness to nature and psychological health, for example, by controlling an individual's level of consciousness while being nature and conducting research in different age groups. Key words: nature relatedness, connection with nature, depression, anxiety, stress, psychological health