"Temzas ielejas dzimumnoziedznieku grupu darba programmas" efektivitāte

Abstract

Pētījuma mērķis bija noteikt Temzas ielejas grupu darba programmas dzimumnoziedzniekiem efektivitāti dzimumnoziedznieku grupā vīriešiem, kuri veikuši dzimumnoziegumus pret pilngadīgām un nepilngadīgām personām. Pētījumā piedalījās 41 respondents - Valsts probācijas dienesta uzraudzībā esošie vai bijušie vīrieši, kuri tikuši iesaistīti Temzas programmā dzimumnoziedzniekiem. Respondenti tika sadalīti divās pētījuma grupās: 1) pabeiguši dalību programmā (n=32) un 2) pārtraukuši dalību programmā (n=9). Pētījumā izmantota 9 psihometrisko aptauju kopa: Pašcieņas skala; Kontroles lokusa skala; Emocionālās vientulības skala; Starppersoniskās reaktivitātes rādītājs (vispārējā empātija); Sociālās reakcijas tests (asertivitātes rādītājs; 2 skalas); Impulsivitāte (3 skalas). Pētījuma rezultāti identificēja nozīmīgas izmaiņas starp nepietiekamas asertivitātes rādītājiem pirms un pēc dalības programmā, tiem būtiski uzlabojoties pēc dalības programmā, kā arī tika konstatēts, ka programmas atbirumam nepietiekamas asertivitātes sākotnējie rādītāji bija nozīmīgi augstāki nekā tiem dalībniekiem, kuri programmu pabeidza.

The aim of the study was to determine the effectiveness of the „Thames Valley – Sex Offender Groupwork Programme” in the group of sex offenders who have committed sexual offenses against adults and minors. The study involved 41 respondents - men under the supervision of the State Probation Service or former men who had been involved in the Thames Valley – Sex Offender Programme. Respondents for whom the type of crime was known were divided into two study groups: Respondents were divided into two study groups: 1) completed participation in the program (n = 32) and 2) terminated participation in the program (n = 9). The study used a set of 9 psychometric surveys: Self-esteem scale; Control locus scale; Emotional loneliness scale; Index of interpersonal reactivity (general empathy); Social reaction test (assertiveness; 2 scales); Impulsivity (3 scales). The results of the study identified significant changes between the insufficient assertiveness before and after participation in the program, with a significant improvement after participation in the program, and found that the insufficient assertiveness indicators for program dropout were significantly higher than for participants who completed the program.