Pāru attiecību kvalitātes saistība ar aprūpētāju nastas smagumu, emociju regulāciju un problemātiskas uzvedības izteiktību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Abstract

Pētījums tika veikts ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība pāru attiecību kvalitātei ar aprūpētāju nastas smagumu, emociju regulāciju un problemātiskas uzvedības izteiktību bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Pētījumā piedalījās 45 respondenti – vecāki, kas ir pāra attiecībās un audzina bērnus ar AST. Tika ievākti dati par respondentu dzimumu, vecumu, bērnu ar ATS vecumu, dzimumu, attiecību statusu un attiecību ilgumu. Aptaujas anketa sastāv no Vineland adaptīvās uzvedības aptaujas (Vineland adaptive behavior scale III, Sparrow, Ciccheti, Saulnier 2016) Problemātiskas uzvedības apakšskalas, Emociju regulācijas aptaujas (Emotion Regulation Questionnaire /ERQ/Gross & John, 2003; sākotnējā adaptācija Latvijā M. Morozova, 2011), Zarita nastas intervijas (The Zarit Burden Interview, Zarit 1985; Krūmiņa, 2021), kas šī pētījuma ietvaros tika adaptēta izmantošanai latviešu valodā un Saprastās attiecību kvalitātes komponentu aptaujas (Perceived Relationship Quality Components Inventory (PRQC) Fletcher, Simpson, & Thomas, 2006; Plauča, 2010). Pētījuma rezultāti uzrāda, ka visas Uztverto attiecību kavlitātes aptaujas apakšskalas cieši negatīvi korelē ar Vineland aptaujas Problemātiskas uzvedības apakšskalas rādītājiem. Rezultāti arī liecina, ka pastāv vidēji cieša negatīva korelācija starp Uztverto attiecību kvalitātes aptaujas apakšskalu rādītājiem un aprūpētājpersonu izjustās nastas smaguma rādītājiem, taču šajā izlasē netiek uzrādīta korelācija strap Emociju regulācijas aptaujas apakšskalām un Uztverto attiecību kvalitātes aptaujas apakšskalām, tāpēc būtu lietderīgi veikt papildus pētījumu ar kontrolgrupu, kurā partneri audzina neirotipiskus bērnus.

This study has been conducted with the aim to find out if there is a correlation between the quality of the couples’ relationships and the caretakers’ burden, emotional regulation and problem behavioral expressions in children with autistc spectrum disorders. 45 respondents participated in the study – parents that are in a relationship and are raising a child with ASD. Data about respondents’ age, gender, the gender and age of the children with ASD and the data on the status and duration of relationships was gathered. Questionnaire consists of the Vineland adaptive behaviour questionnaire (Vineland adaptive behavior scale III, Sparrow, Ciccheti, Saulnier 2016) problematic behaviour underscale, Emotion Regulation Questionnaire (/ERQ/Gross & John, 2003; M. Morozova, 2011), The Zarit Burden Interview (Zarit, 1985; Krūmiņa, 2021), that was adapted for usage in Latvian in the course of this study and Perceived Relationship Quality Components Inventory (PRQC, Fletcher, Simpson, & Thomas, 2006; Plauča, 2010). Results of the study show that all Perceived relationship quality questionnaire underscales have tight negative correlation with Vineland questionnaire’s problematic behaviour underscale’s indicators. Results show that medium tight negative correlation exists between Perceived relationship quality underscale indicators and caretakers’ burden indicators, however this selection doesn’t reveal correlation between Emotion regulation questionnaire underscales and the Perceived relationship quality questionnaire underscales, therefore it would be useful to conduct an additional study with a control group in which partners are raising neurotypical children.